piektdiena, 2017. gada 12. maijs

Ķeguma Ģitārstudijas koncerts .04.05.2017. Ķeguma Tautas nams





Imanta Kalniņa dziesmas ar Broņislavas Martuževas, Viktora Kalniņa, Ainara Mielava, Knuta Skujenieka, Māra Čaklā un Imanta Ziedoņa vārdiem.


Koncertā piedalās :

 Ķeguma Ģitārstudija Daces Priedoliņas vadībā : Dace Priedoliņa, Dace Skrīvele, Danute Trivola, Māris Cīrulis, Dzintra Žanno, Inese Skudra, Lelde Ločmele

Dzeju un tekstus runā Oskars Kļava, Sandra Sabīne Jaundaldere
Diana Virse ( flauta)
Līga Valaine ( akordeons )
Patrīcija Lielmane, Toms Antons ( balss ) 
Sandra Sabīne Jaundaldere ( dzeja, teksti, dziesmu kārtība un scenārijs, perkusijas )
Kintija Sparāne, Dace Māliņa ( video un foto montāža )
Bruno Grīnbergs ( skaņa)


Ķeguma Gitārstudija un koncerta dalībnieki.


DACE PRIEDOLIŅA . Uzruna.

Danute Trivola un Dace Priedoliņa.




OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS

Es nāku
Es jau esmu klāt
Es – Pavasaris
Es esmu PAR spilgti zaļo
Debesu zilo
Bērzu violeto un vizbuļu balto
Es saku – jā, putnu jautrajai jezgai,
Kura traucē tavu miegu
Man patīk kā tie smejas, ķērc,
        Krauc, vidžina, dzied, svilpj un dūdo
        Jo es – Pavasaris gribu , lai tu mosties
        No nevarēšanas un nedzirdēšanas
        No vaimanām, īgnuma, lepnības
        No „ ne mana cūka, ne druva”
       Un „neko nevar darīt”
       Lien laukā no sava mūžīgā
       „Nav laika, naudas , mīlestības”
       Kur lai tie rastos, ja guli


Ha! Rau, Resnais Rudens Tevi baroja un tu tapi lepns, bet iedomīgi kurnot ēdi no rokas tiem , kas tevi mocīja, jo bija gardi. Domā, ka tā ir brīvība - laizīt roku , kura pamazām atņem, ko deva? Toties tu uzdzīvoji, aizvien biji dzīvs, vilki dvašu , bet tad nāca Ziema – skarba salta. Tā naidoja vienu ar otru un tu līdi sava alā , kur vienatnē sali kā krupis. Noslēgtība, saltums, neziņa, bailes. Jā, lai tu nelīstu laukā Ziema piedraudēja ar ” krupju dīrātāju” , karu un to „ka būs vēl sliktāk”. Jā, viņai ir ieroči , viltīga mēle un viņa var. Jā, ir bijuši Ledus laikmeti, bet neticiet Ziemai . Viņa ir mūžīga, bet ne uz mūžiem , jo ... ESMU ES – Pavasaris!  Un es viņai rādīšu.

(Kaislīgi)

Es nākšu atkal un atkal
Mosties no stinguma
Atgriezties piedzimstot
Cauri sāpēm, kliedzienu, asarām
Cauri ilgām, spriegumu un izlaušanos
Caur izsalkumu , kāri un baudu
Caur prieku, gavilēm un ekstāzi
To visu es tev došu caur atteikšanos
Jo tukšas ir manas druvas un klētis
Bet Dievs aizvien gādā par saviem putniem gaisā
Un es mācīšu tavām kājām deju,
Rīklei dziesmu, acīm košumu
Augumam glāstus , bet sirdij mīlestību
Kliedz, ja sāp. Tā vajag
Tu dzimsti
Tādēļ es nāku atkal un atkal


Oskars Kļava / PAVASARIS



      DZIESMA. Kad vēji kalnos rāpjas.( K. Skujenieks/ I. Kalniņš )

SANDRA SABĪNE/ VASARA
 Ieskrien puķu vainags galvā, kurpes rokā. Izklāj puķainu lakatu, apmetas Pavasarim pretējā pusē. Klusi, kā slepeni.

Es – Vasara!
Manis vēl nav
Ir vizbules, vijolītes,
Un zilstarīšu debesu acis noraugās tevī
No Jāņu dienas kalna zilgmes
Jūras jūlija ultramarīna
Un mežu rāmās klusēšanas augustā
Es gaidu tevi smaržpilnās pļavās
Svelmainās pilsētas ielās
Un burkānu dobē
Es ilgojos tevis tik karsti
Ka drīz būšu visur
Pat ābola sēklā
Kuru tu reiz izspļausi
Kad Rudens padarīs tevi treknu un nīgru
Bet ...šobrīd
Manis vēl nav


Sandra Sabīne Jaundaldere/ VASARA




1.      DZIESMA. Es avotā biju. ( B. Martuževa/ I. Kalniņš )



OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS
 Sazvērnieciski vēršas pie publikas , pamājot uz Vasaras pusi. Vasara loka papīra kuģi.

Vai zini ko es Tev teikšu
Viņa izliekas,
Ka neko nezina,
Ka viņa varbūt tik drīz nenāks,
Ka salta ,
Ka raudās kā septiņi gulētāji.
Jā, jā , viņa var ,
Bet mēs tāpat gribam
Lai nāk
Lai kāda.
Ka tik nāktu.

Met lidmašīnu skatītājos.

Lidu pāri, lido pārī
Strazdi , cīruļi
Dzērves gārņi
Lidu pāri, lido pārī
Gulbji , vālodzes
Zosis, stārķi
Lidu arī ,lido arī
Ievu ziedlapas
Pieneņu pūkas
Lidu arī, lido arī
Manas cerības
Tavas lūpas




1.      DZIESMA. Zilais putniņš. ( V. Kalniņš/ I. Kalniņš )


OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS un  SANDRA SABĪNE/ VASARA
Pavasaris iedod viņai vēdekli. Vasara vēdinās.

PAVASARIS (Jautri)  Ko? ( Piesēžas tuvāk) Vai esmu par karstu?

VASARA  ( Gražīgi, atvirzās) Vai atkal gribi manus jūnija ceriņus maijā? Visu manu lakstīgalu kaisli  un pat dzegužu vienmuļās kūkas! Vai tev nav gana ar cīruļiem un strazdiem? Tev vajagot priekus, sēšanu un dziedāšanu, bet kas atliks man?
Ravējamas dobes, sviedrainas siena pļavas, kaplis un bezgalīgas vagas.

Manas maigās rokas
Top raupjas no darba
Un tām vairs nav glāstu
Gredzeni manos pirkstos sūbē
Un izraud acis
Kur zalkšu vijīgās aproces
Un varžu greznās kastaņetes
Kur tauriņu līksme un vizuļi
Nekas nav mans no tā
Viss tavs
Princi Pavasari.


Es lidoju kā zirneklīt’s
Uz tieva pavediena
Pūš vēji
Kurp tie mani nes
Nav zināms it nevienam
Varbūt tie vītolzari būs
Kas līkuši pār strautu
Bet varbūt virši silmalā
Kur vējš man nokrist ļautu
Vai pažobeles putekļi
Vai tumša, drēgna vieta
Vai izkaltusi zāle
Vai klona grīda cieta
Jeb varbūt pazudīšu es
Kā taurenītis miglā
Un pavediens
Kurš lidoja
Būs vērties slazdu tīklā.



    DZIESMA. Princesīte un Trubadūrs. ( V. Kalniņš/ I. Kalniņš )


OSKARS KĻAVA/PAVASARIS

Mīlestība
Viņas acis ir dziļas
Lūpas saldas
Vārdi maigi
Viņas mati
Smaržo pēc riekstiem
Viņas upes met lokus
Un ceļi līkumus
Viņa nav nedz cieta , nedz taisna
Nedz padevīga, nedz izdevīga
Viņa pieņem visu
Un atņem visu
Viņa piedod
Un atdod visu
Kad pienāk Laiks
Nav tiesa
Ka viņa beidzas
Nav tiesa
Tik ...
Laiks
Nelietis steidzas
Tik
Tik
Tik


      DZIESMA. Mīlestība divreiz neatnāk( I. Ziedonis/ I. Kalniņš )


OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS un SANDRA SABĪNE/ VASARA

PAVASARIS
       Ievelk elpu ar baudu sāk viegli, bet uz beigām sagumst.

Šodien es gāju gar debesu malu  
Es gribu brīvību just
Es gribu JUST
ES
BRĪVĪBU

Šodien es gāju laukā
No pilsētas māju drūzmas, mašīnu skrejām un cilvēku pūļiem
Šodien es gāju laukā no Rīgas, Ventspils, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma...
Es gāju turp, kur beidzās
Saknes, zeme, pamati, vara, manta, nauda, muļķība, lepnība un iedomība
Es gāju pāri katla malai kā balta piena putas
Es gāju tur kur sakās putaini viļņi, paisums, bēgums un debesu atspīdumi
Tālāk es nevarēju
Viļņi mani nelaida
Saknes sapina manas kājas un es ieaugu zemē kā kārkli
Akmeņi apauga ap mani kā mūri, manās rokās iegūla valdnieka zizlis, bet kabatās zelts Un es tapu smags. Pārāk smags brīvībai



VASARA

Šodien es nācu Tev pretī
Es bēgu no pūstošiem aizsprostu dīķiem
Un veļu upes līkumiem, kuros trūd siekstas un tie , kurus aprijis laiks
Es plūdu pa sīkām tērcēm un ieniru dziļumos zem grimušu laivu melnajiem sāniem
Es biju Tumsa
Bet izniru pie Austras saullēkta tilta
Tur pie Rojas, Kaltenes un Upesgrīvas
Tur es gaidīju Tavu brīvību
     

     DZIESMA. Es šodien jūku prātā ( A. Mielavs/I.Kalniņš )



 
SANDRA SABĪNE/ VASARA

Vai jūti
Tu esi putns
Bez būra
Un vari gaisos skriet

Un Saule nenoriet
Tepat aiz mājas stūra

Kad esi putns
Tev zeme nebeidzas
Ar sētas stabu
Un Tavas debesis
Ar putras bļodu labu
Kad esi putns
Tev spārni tiek
Bet vai tie Tevīm lidot liek
Par laktu augstāk
Un par gaļas skārni
Tur augstāk debesīs
Kur gaisi trīc no pērkona
Un baisi laistās kāvi
Tur augstu mākoņos
Kur vētra vētru dzen
Un satumst nogaisi kā rāva
Tur augstu dzidrumā
Kur varavīksnes loki
Uz mirkli ieskanas
No paša Dieva rokas
Un spožu zvaigžņu lietus
Švīko melnu nakti
Un elpa, izelpa
Rit vienu takti


     DZIESMA. Elpo.( A.Mielavs/ I. Kalniņš)

Līga Valaine un Diana Virse.



OSKARS KĻAVA/PAVASARIS

Es esmu apreibis un traks
Pavisam traks un apreibis
Pland vējos balti baloži
Sirds auļo mutuļos
Plīv’ mati
Es
Taurenis pie tava ziedu kausa
Es rožains mākonis
Pie rieta debesīm
Es sarkans dzīpars
Apvijies ap
Tavu balto delnu
Es balts
Ko citi nevar vērst
Par melnu
Es dzīvs
Un izsalcis
Pēc dzīves
        Mīlestības
        Brīves


    DZIESMA. Lilioms.( M. Čaklais/ I. Kalniņš )



SANDRA SABĪNE / VASARA

Brīvība
Vai tu esi
Kaijas kliedziens pār saulainu jūru
Zilu kā neaizmirstule
Un pelēku kā slapja vilka sāni
Skrienot cauri kaislei un alkām
Brīvība
Tu vilini un sauc mani
Kaijas balsī
Es dzirdēju to bezmiega naktīs
Melnās un dobās
Tik aklās
It kā nebūtu ne Saules, ne Piena ceļa
Miljoniem gaismas gadu
Tu mani sauci
Alkanā kaija
Un tava balss lidoja cauri laikam
Ātrāk par tevi
Ak, piesieniet mani
Pie kuģa masta kā Odiseju
Citādi es aizbēgšu
Un kļūšu par kaiju
 Virs bezgalības



     DZIESMA. Napoleons ( M. Čaklais/ I. Kalniņš )


OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS
 Ar humoru, sazvērnieciski. Sākumā klusu , bet tad ar kāpinājumu.

Reiz kāds man vaicāja
Vai rakstu dzeju es par piķi
Ej, iestāsti to putnam
Ka to pabaros par dziesmu
Ej, aproc savus sapņus, ilgas , mīlestību
Un izroc piķa maisu
Nezināsi kur to likt
Tad labāk aproc savas važas , grūtumu un maldus
Un aproc velna piķi
Tā var tālāk tikt
Un neklausi ko vēlmju tirgus
Augļu rausējs sola
Kaut kurpes spīdīgas un lipīgs smaids
Tam - āža smaka
Paraugi
Tam arī kazas kāja
Vienalga ko tas teicās labu tirgojam
Vai atdodam par brīvu
Viņš maksai paņems tevi dzīvu



     DZIESMA. Sitiet bungas ( V.Kalniņš/ I. Kalniņš )


BUNGU SASPĒLE ( Līga Valaine, Sandra Sabīne Jaundaldere, Oskars Kļava)


   DZIESMA. Musketieru dziesma.( V. Kalniņš/ I. Kalniņš )


HANGA SPĒLE( Sandra Sabīne Jaundaldere)



  DZIESMA. Noausim kājas.( K.Skujenieks/ I. Kalniņš )


DACE PRIEDOLIŅA . Veltījums.

  DZIESMA. Rakstu rakstus.( B. Martuževa/ I. Kalniņš )

SANDRA SABĪNE / VASARA un OSKARS KĻAVA/PAVASARIS

VASARA

Vai dzirdi, brāl
Kā tūkstošs šķietiem
Tur tālu jūras vidū
Māra varavīksnu auž

            Kā palu ūdeņi
            Kas grauza ledu
            Sīks putnēns olā
            Savu sprostu lauž

PAVASARIS

Vai dzirdi , mās
Kā varavīksnas kāpnes
No zemiem  padebešiem
Lejup lās

VASARA

Vai redzi, Ūsiņš atjāj
Akmens kumeliņu
Dārd pērkons tālā malā
Vai tu dzirdi viņu

PAVASARIS

Kaļ pērkons pušu sīvi
Nebrīvības  nastu
Es atkal esmu apskaidrots
Un brīvs

VASARA

Iet Laima baltu ceļu
Ejam Laimas vietu
Zem akmens liekot bēdu
Pāri dziesmu


    DZIESMA. Dziesma ar ko tu sācies.( V. Kalniņš/ I. Kalniņš )





   




















Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru