Imanta Kalniņa dziesmas ar
Broņislavas Martuževas, Viktora Kalniņa, Ainara Mielava, Knuta Skujenieka, Māra
Čaklā un Imanta Ziedoņa vārdiem.
Koncertā piedalās :
Ķeguma Ģitārstudija Daces Priedoliņas vadībā :
Dace Priedoliņa, Dace Skrīvele, Danute Trivola, Māris Cīrulis, Dzintra Žanno,
Inese Skudra, Lelde Ločmele
Dzeju un tekstus runā
Oskars Kļava, Sandra Sabīne Jaundaldere
Diana Virse ( flauta)
Līga Valaine ( akordeons )
Patrīcija Lielmane, Toms
Antons ( balss )
Sandra Sabīne Jaundaldere
( dzeja, teksti, dziesmu kārtība un scenārijs, perkusijas )
Kintija Sparāne, Dace
Māliņa ( video un foto montāža )
Bruno Grīnbergs ( skaņa)
 |
| Ķeguma Gitārstudija un koncerta dalībnieki. |
DACE PRIEDOLIŅA
. Uzruna.
 |
| Danute Trivola un Dace Priedoliņa. |
OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS
Es nāku
Es jau esmu klāt
Es – Pavasaris
Es esmu PAR spilgti zaļo
Debesu zilo
Bērzu violeto un vizbuļu balto
Es saku – jā, putnu
jautrajai jezgai,
Kura traucē tavu miegu
Man patīk kā tie smejas,
ķērc,
Krauc, vidžina, dzied, svilpj un dūdo
Jo es – Pavasaris gribu , lai tu
mosties
No nevarēšanas un nedzirdēšanas
No vaimanām, īgnuma, lepnības
No „ ne mana cūka, ne druva”
Un „neko nevar darīt”
Lien laukā no sava mūžīgā
„Nav laika, naudas , mīlestības”
Kur lai tie rastos, ja guli
Ha! Rau, Resnais Rudens Tevi baroja
un tu tapi lepns, bet iedomīgi kurnot ēdi no rokas tiem , kas tevi mocīja,
jo bija gardi. Domā, ka tā ir brīvība - laizīt roku , kura pamazām atņem, ko
deva? Toties tu uzdzīvoji, aizvien biji dzīvs, vilki dvašu , bet tad nāca Ziema
– skarba salta. Tā naidoja vienu ar otru un tu līdi sava alā , kur vienatnē sali
kā krupis. Noslēgtība, saltums, neziņa, bailes. Jā, lai tu nelīstu laukā Ziema
piedraudēja ar ” krupju dīrātāju” , karu un to „ka būs vēl sliktāk”. Jā,
viņai ir ieroči , viltīga mēle un viņa var. Jā, ir bijuši Ledus laikmeti, bet
neticiet Ziemai . Viņa ir mūžīga, bet ne uz mūžiem , jo ... ESMU ES –
Pavasaris! Un es viņai rādīšu.
(Kaislīgi)
Es nākšu atkal un atkal
Mosties no stinguma
Atgriezties piedzimstot
Cauri sāpēm, kliedzienu, asarām
Cauri ilgām, spriegumu un izlaušanos
Caur izsalkumu , kāri un baudu
Caur prieku, gavilēm un ekstāzi
To visu es tev došu caur atteikšanos
Jo tukšas ir manas druvas un klētis
Bet Dievs aizvien gādā par saviem
putniem gaisā
Un es mācīšu tavām kājām deju,
Rīklei dziesmu, acīm košumu
Augumam glāstus , bet sirdij
mīlestību
Kliedz, ja sāp. Tā vajag
Tu dzimsti
Tādēļ es nāku atkal un atkal
 |
| Oskars Kļava / PAVASARIS |
DZIESMA. Kad vēji kalnos rāpjas.(
K. Skujenieks/ I. Kalniņš )
SANDRA SABĪNE/ VASARA
Ieskrien puķu vainags galvā, kurpes
rokā. Izklāj puķainu lakatu, apmetas Pavasarim pretējā pusē. Klusi, kā slepeni.
Es – Vasara!
Manis vēl nav
Ir vizbules, vijolītes,
Un zilstarīšu debesu acis
noraugās tevī
No Jāņu dienas kalna
zilgmes
Jūras jūlija ultramarīna
Un mežu rāmās klusēšanas
augustā
Es gaidu tevi smaržpilnās
pļavās
Svelmainās pilsētas ielās
Un burkānu dobē
Es ilgojos tevis tik
karsti
Ka drīz būšu visur
Pat ābola sēklā
Kuru tu reiz izspļausi
Kad Rudens padarīs tevi
treknu un nīgru
Bet ...šobrīd
Manis vēl nav
 |
| Sandra Sabīne Jaundaldere/ VASARA |
1.
DZIESMA. Es avotā biju. ( B.
Martuževa/ I. Kalniņš )
OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS
Sazvērnieciski
vēršas pie publikas , pamājot uz Vasaras pusi. Vasara loka papīra kuģi.
Vai zini ko es Tev teikšu
Viņa izliekas,
Ka neko nezina,
Ka viņa varbūt tik drīz
nenāks,
Ka salta ,
Ka raudās kā septiņi
gulētāji.
Jā, jā , viņa var ,
Bet mēs tāpat gribam
Lai nāk
Lai kāda.
Ka tik nāktu.
Met lidmašīnu skatītājos.
Lidu pāri, lido pārī
Strazdi , cīruļi
Dzērves gārņi
Lidu pāri, lido pārī
Gulbji , vālodzes
Zosis, stārķi
Lidu arī ,lido arī
Ievu ziedlapas
Pieneņu pūkas
Lidu arī, lido arī
Manas cerības
Tavas lūpas
1.
DZIESMA. Zilais putniņš. ( V.
Kalniņš/ I. Kalniņš )
OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS un SANDRA SABĪNE/ VASARA
Pavasaris iedod viņai vēdekli. Vasara vēdinās.
PAVASARIS (Jautri) Ko? ( Piesēžas
tuvāk) Vai esmu par karstu?
VASARA ( Gražīgi, atvirzās) Vai atkal gribi manus jūnija ceriņus maijā? Visu manu lakstīgalu kaisli un pat dzegužu vienmuļās kūkas! Vai tev nav
gana ar cīruļiem un strazdiem? Tev vajagot priekus, sēšanu un dziedāšanu, bet kas
atliks man?
Ravējamas dobes,
sviedrainas siena pļavas, kaplis un bezgalīgas vagas.
Manas maigās rokas
Top raupjas no darba
Un tām vairs nav glāstu
Gredzeni manos pirkstos
sūbē
Un izraud acis
Kur zalkšu vijīgās aproces
Un varžu greznās
kastaņetes
Kur tauriņu līksme un
vizuļi
Nekas nav mans no tā
Viss tavs
Princi Pavasari.
Es lidoju kā zirneklīt’s
Uz tieva pavediena
Pūš vēji
Kurp tie mani nes
Nav zināms it nevienam
Varbūt tie vītolzari būs
Kas līkuši pār strautu
Bet varbūt virši silmalā
Kur vējš man nokrist
ļautu
Vai pažobeles putekļi
Vai tumša, drēgna vieta
Vai izkaltusi zāle
Vai klona grīda cieta
Jeb varbūt pazudīšu es
Kā taurenītis miglā
Un pavediens
Kurš lidoja
Būs vērties slazdu tīklā.
DZIESMA. Princesīte un Trubadūrs.
( V. Kalniņš/ I. Kalniņš )
OSKARS KĻAVA/PAVASARIS
Mīlestība
Viņas acis ir dziļas
Lūpas saldas
Vārdi maigi
Viņas mati
Smaržo pēc riekstiem
Viņas upes met lokus
Un ceļi līkumus
Viņa nav nedz cieta ,
nedz taisna
Nedz padevīga, nedz
izdevīga
Viņa pieņem visu
Un atņem visu
Viņa piedod
Un atdod visu
Kad pienāk Laiks
Nav tiesa
Ka viņa beidzas
Nav tiesa
Tik ...
Laiks
Nelietis steidzas
Tik
Tik
Tik
DZIESMA. Mīlestība divreiz neatnāk(
I. Ziedonis/ I. Kalniņš )
OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS un SANDRA SABĪNE/ VASARA
PAVASARIS
Ievelk elpu ar baudu sāk
viegli, bet uz beigām sagumst.
Šodien es gāju gar debesu
malu
Es gribu brīvību just
Es gribu JUST
ES
BRĪVĪBU
Šodien es gāju laukā
No pilsētas māju drūzmas,
mašīnu skrejām un cilvēku pūļiem
Šodien es gāju laukā no
Rīgas, Ventspils, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma...
Es gāju turp, kur beidzās
Saknes, zeme, pamati,
vara, manta, nauda, muļķība, lepnība un iedomība
Es gāju pāri katla malai
kā balta piena putas
Es gāju tur kur sakās
putaini viļņi, paisums, bēgums un debesu atspīdumi
Tālāk es nevarēju
Viļņi mani nelaida
Saknes sapina manas kājas
un es ieaugu zemē kā kārkli
Akmeņi apauga ap mani kā
mūri, manās rokās iegūla valdnieka zizlis, bet kabatās zelts Un es tapu smags.
Pārāk smags brīvībai
VASARA
Šodien es nācu Tev pretī
Es bēgu no pūstošiem
aizsprostu dīķiem
Un veļu upes līkumiem,
kuros trūd siekstas un tie , kurus aprijis laiks
Es plūdu pa sīkām tērcēm
un ieniru dziļumos zem grimušu laivu melnajiem sāniem
Es biju Tumsa
Bet izniru pie Austras
saullēkta tilta
Tur pie Rojas, Kaltenes
un Upesgrīvas
Tur es gaidīju Tavu
brīvību
DZIESMA. Es šodien jūku prātā
( A. Mielavs/I.Kalniņš )
SANDRA SABĪNE/ VASARA
Vai jūti
Tu esi putns
Bez būra
Un vari gaisos skriet
Un Saule nenoriet
Tepat aiz mājas stūra
Kad esi putns
Tev zeme nebeidzas
Ar sētas stabu
Un Tavas debesis
Ar putras bļodu labu
Kad esi putns
Tev spārni tiek
Bet vai tie Tevīm lidot
liek
Par laktu augstāk
Un par gaļas skārni
Tur augstāk debesīs
Kur gaisi trīc no pērkona
Un baisi laistās kāvi
Tur augstu mākoņos
Kur vētra vētru dzen
Un satumst nogaisi kā
rāva
Tur augstu dzidrumā
Kur varavīksnes loki
Uz mirkli ieskanas
No paša Dieva rokas
Un spožu zvaigžņu lietus
Švīko melnu nakti
Un elpa, izelpa
Rit vienu takti
DZIESMA. Elpo.( A.Mielavs/ I. Kalniņš)
 |
| Līga Valaine un Diana Virse. |
OSKARS KĻAVA/PAVASARIS
Es esmu apreibis un traks
Pavisam traks un apreibis
Pland vējos balti baloži
Sirds auļo mutuļos
Plīv’ mati
Es
Taurenis pie tava ziedu
kausa
Es rožains mākonis
Pie rieta debesīm
Es sarkans dzīpars
Apvijies ap
Tavu balto delnu
Es balts
Ko citi nevar vērst
Par melnu
Es dzīvs
Un izsalcis
Pēc dzīves
Mīlestības
Brīves
DZIESMA. Lilioms.( M. Čaklais/ I. Kalniņš )
SANDRA SABĪNE / VASARA
Brīvība
Vai tu esi
Kaijas kliedziens pār
saulainu jūru
Zilu kā neaizmirstule
Un pelēku kā slapja vilka
sāni
Skrienot cauri kaislei un
alkām
Brīvība
Tu vilini un sauc mani
Kaijas balsī
Es dzirdēju to bezmiega
naktīs
Melnās un dobās
Tik aklās
It kā nebūtu ne Saules,
ne Piena ceļa
Miljoniem gaismas gadu
Tu mani sauci
Alkanā kaija
Un tava balss lidoja
cauri laikam
Ātrāk par tevi
Ak, piesieniet mani
Pie kuģa masta kā Odiseju
Citādi es aizbēgšu
Un kļūšu par kaiju
Virs bezgalības
DZIESMA. Napoleons ( M. Čaklais/ I. Kalniņš )
OSKARS KĻAVA/ PAVASARIS
Ar humoru, sazvērnieciski. Sākumā
klusu , bet tad ar kāpinājumu.
Reiz kāds man vaicāja
Vai rakstu dzeju es par
piķi
Ej, iestāsti to putnam
Ka to pabaros par dziesmu
Ej, aproc savus sapņus,
ilgas , mīlestību
Un izroc piķa maisu
Nezināsi kur to likt
Tad labāk aproc savas
važas , grūtumu un maldus
Un aproc velna piķi
Tā var tālāk tikt
Un neklausi ko vēlmju
tirgus
Augļu rausējs sola
Kaut kurpes spīdīgas un
lipīgs smaids
Tam - āža smaka
Paraugi
Tam arī kazas kāja
Vienalga ko tas teicās
labu tirgojam
Vai atdodam par brīvu
Viņš maksai paņems tevi
dzīvu
DZIESMA. Sitiet bungas ( V.Kalniņš/ I. Kalniņš )
BUNGU SASPĒLE ( Līga Valaine, Sandra Sabīne Jaundaldere, Oskars Kļava)
DZIESMA. Musketieru dziesma.( V. Kalniņš/ I. Kalniņš )
HANGA SPĒLE( Sandra Sabīne Jaundaldere)
DACE PRIEDOLIŅA . Veltījums.
SANDRA SABĪNE / VASARA un OSKARS KĻAVA/PAVASARIS
VASARA
Vai dzirdi, brāl
Kā tūkstošs šķietiem
Tur tālu jūras vidū
Māra varavīksnu auž
Kā palu ūdeņi
Kas grauza ledu
Sīks putnēns olā
Savu sprostu lauž
PAVASARIS
Vai dzirdi , mās
Kā varavīksnas kāpnes
No zemiem padebešiem
Lejup lās
VASARA
Vai redzi, Ūsiņš atjāj
Akmens kumeliņu
Dārd pērkons tālā malā
Vai tu dzirdi viņu
PAVASARIS
Kaļ pērkons pušu sīvi
Nebrīvības nastu
Es atkal esmu apskaidrots
Un brīvs
VASARA
Iet Laima baltu ceļu
Ejam Laimas vietu
Zem akmens liekot bēdu
Pāri dziesmu
DZIESMA. Dziesma ar ko tu sācies.( V. Kalniņš/ I. Kalniņš )
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru