Sākot ar izstādi "MEJA - Maska, deja, dzeja" mūsu kopdarbs meklē ceļu pie jums.
„Viena
no manām radošajām izpausmēm ir masku darināšana. Pēdējo gadu laikā tapušas
vairāk kā 30 maskas, tām piemeklēti un šūti arī tērpi. Katra no maskām ir piedalījusies karnevālā, masku gājienā vai performancē.
Kolekcijā ir gan venēciešu, gan tradīciju maskas un pēdējā kaislība - mītiskās maskas.
Sadarbība
ar lielisko foto mākslinieci Anitu Saku vienmēr izvēršas auglīga un aizraujoša.
Uzrunāju Anitu kopdarbam, kad nolēmu masku un tērpu kolekcijai pievienot
fotogrāfijas. Anita foto sesijai izvēlējās Venēcijas tipa maskas. Kopā ar
Edgaru, kā modeļi,
uzņēmāmies
masku un tērpu iedzīvināšanu. Neraugoties uz masku īpatnību slēpt sejas mīmiku,
Anitas radītās fotogrāfijas ir dziļi aizkustinošas, kustībās dzīvīgas, dejas un
pārdzīvojuma pilnas. Lai izceltu dažādās sievišķības manifestācijas, nolēmām
papildināt katru no tām ar dzejas rindām. Tā tapa šī unikālā masku, dzejas,
dejas, aktieriskas saspēles un fotomākslas sintēze. Manā sajūtā maskas ir
pārtapšana, izlavīšanās no sava es un uzdrošināšanās ielūkoties apslēptajā.
Maska vienlaikus sargā, apgrūtina un izmaina valkātāju. Valkājot maskas mēs
visi esam iepazinuši katrs savu „ne es” un apjautuši „īsto es”, ieraudzījuši
līdzīgas pārmaiņas līdzcilvēkos. Ne vienmēr tas ir bijis un ir patīkami,
un
tomēr katram sabiedrībā eksistējošam fenomenam ir vairāki aspekti. Šoreiz
piedāvājam masku kā cilvēka esamības alegorisku manifestāciju – pilnu emocijām,
sajūtām, iedomām, ilūzijām, bet skaistu.
Jūsu Sandra Sabīne Jaundaldere” www.sandrasabineart.blogspot.com
ANITA SAKA (1979).
Fotogrāfe, foto kluba „Ogre”
dalībniece, vairāku foto personālizstāžu autore, piedalījusies vārākās grupu
fotoizstādēs. Vadījusi foto pulciņus Lielvārdē un Ogrē. Anitas fotogrāfijas
iekļautas vairākos fotogrāfiju albūmos par Latviju.
„Fotoizstādi
veidoju iedziļinoties mākslinieces Sandras Sabīnes Jaundalderes radīto tēlu
pasaulē, kas raksturo dažādas sievietes iekšējo kaislību, sajūtu un
pārdzīvojumu manifestācijas. Masku raksturus tiecos atklāt, izmantojot rotaļās
ar garo un dubulto ekspozīciju – tādas fotogrāfiskās metodes, kurās nejaušība
ir instruments, kas ļauj materiālam pašam atklāt tā iekšējo dabu un pārāk
neuzspiest realitātes zīmogu. Pārdabiskums ir galvenā masku ideja, tādēļ to
fotogrāfiskajā atveidojumā centos ietvert kādas smalkas un trauslas matērijas
klātbūtni.
Pateicoties
tam, ka pati māksliniece iejutās tēlos un kļuva par masku idejas atveidotāju,
darbs ritēja viegli, plūstoši, ar savstarpēju sapratni.
Paldies
pašai masku autorei par brīnišķīgo plastiku un modelim Edgara, kas ļāva izstādē
iekļaut arī vīriešu masku atveidus.
Jūsu
Anita Saka.”
