Dzeja TN. 2018. janvāris /aprīlis.

Te

Āfrikas svelmainais sāns

Un Rietumu versmainais okeāns

Kurš reiz kā ļaundaris Krons

Aprija bērnu

Atlantu

Palika kumosu sauja

Te

Zeme kā raupja plēve

Uz tikko virduša piena

Savelkas grumbās

Un trīc auglīga, tauka

Kur Dievs pieliek pirkstu

Piebriest par vulkāna

Pienīgo krūti

Te

Redzu to simtiem reižu

Pār kalnu gālēm un lejām

Katru reiz aizraujas elpa

Teide

2018.gada janvāris.

Ikdiena

Pāri galvai
Peļu vēderu debesis
Mīkstas, pelēkas, nekādas
Kaut kur virs vēderu mākoņiem
Lidmašīna lido uz Tenerifi
Es to neredzu
Pele uz sejas
Mīksta, pelēka
nekāda

"Tec, pelīte, pazemīti,
Apraug' manu mūža māju."

Raugi, vēl viena
Sapelējusi diena.


2018. gada 30.marts.

Dzeja. Uz prospekta. 3.04.2018.

*

Prinča Zigfrīda prospekts

Dubulti plats

Virzienos divos

Apstājos laika vidū

Sadales joslā

Dubļos un sālītās šļakatās

Nīkuļo miecēta zāle

Mašīnu dzelžainie rumpji

Uguņu acīm gailot

Brāžas kā nezvēri

It kā katrā no tām

Nebūtu cilvēka dvašas

Mašīnām opcijas nav

Apstāties

Pusceļā

Stājas vien salauztas

Gaisma žilbina aklu

Varbūt apstāsies?

Negaidi!

Nestāsies!

Nemainīs kursu!

Lai paliek.

Mēsli un sviedri

Šķīstot padara netīru

Aizveru acis

Neredzu

Rēkoņa aizdun garām

Tieku tam pāri

Tālāk ir dzelzceļš

Eļļains un sarkans kā rūsa

Vilcieni – pagātne -> nākotne

Nākotne –> pagātne

Biļete jāpērk

Kasiere saka –

Nākotne maksā cerību

Pagātne - nožēlu

Nebraukšu

Palikšu tagadnē

Tieku tam pāri

Tālāk ir upe

Maiga un mierīga

Virziens – jūra

Netieku pāri

Palieku?

Kur mani spārni?

3.04.2018.