Raksti. Stāsti. Pasakas. Dzeja

Raksti. Stāsti. Pasakas. Dzeja
Fotogrāfijas.Raksti. Stāsti. Pasakas. Dzeja. Dziesmu teksti. Intervijas. Prozas fragmenti.Vīzijas. Nojausmas.

svētdiena, 2016. gada 21. februāris

Balāde "Scharboro Fair" un brīvs pārlikums latviešu valodā.


Dievs palīdz tiem, kuri Mīl patiesi.



Ballad . Scharborough Fair.


Are you going to Scarborough Fair?
Parsley, sage, rosemary, and thyme;
Remember me to one who lives there,
For once she was a true love of mine.

Tell her to make me a cambric shirt,
Parsley, sage, rosemary, and thyme;
Without any seam or needlework,
Then she shall be a true lover of mine.

Tell her to wash it in yonder well,
Parsley, sage, rosemary, and thyme;
Where never spring water or rain ever fell,
And she shall be a true lover of mine.

Tell her to dry it on yonder thorn,
Parsley, sage, rosemary, and thyme;
Which never bore blossom since Adam was born,
Then she shall be a true lover of mine.

Now he has asked me questions three,
Parsley, sage, rosemary, and thyme;
I hope he'll answer as many for me
Before he shall be a true lover of mine.

Tell him to buy me an acre of land,
Parsley, sage, rosemary, and thyme;
Betwixt the salt water and the sea sand,
Then he shall be a true lover of mine.

Tell him to plough it with a ram's horn,
Parsley, sage, rosemary, and thyme;
And sow it all over with one pepper corn,
And he shall be a true lover of mine.

Tell him to shear it with a sickle of leather,
Parsley, sage, rosemary, and thyme;
And bind it up with a peacock feather.
And he shall be a true lover of mine.

Tell him to thrash it on yonder wall,
Parsley, sage, rosemary, and thyme,
And never let one corn of it fall,
Then he shall be a true lover of mine.

When he has done and finished his work.
Parsley, sage, rosemary, and thyme:
Oh, tell him to come and he'll have his shirt,
And he shall be a true lover of mine.

A version published in 1889[2] is typical of modern versions:

 "Scarborough Fair" by Nox Arcana from the album Winter's Majesty. Original lyrics and musical arrangements by Joseph Vargo. Vocals performed by Jeff Endemann.

 

Balāde. Skārboro gadatirgus
( Brīvs pārlikums )

Uz Skārboro gad’tirgu sūtīšu jūs,
Mētras, mirtes, rozes, kas žūst.
Jautājiet Mīļai, kad satiksiet viņu,
Kad tā mana mīļotā kļūs.

Kad bez stellēm audusi būs,
Mētras, mirtes, rozes, kas žūst,
Gultas klāju no zvaigžņotas debess,
Tad tā mana mīļotā kļūs.

Kad bez ceļa gājusi būs,
Mētras, mirtes, rozes, kas žūst,
Jasmīna ziedlapu putenī saldā,
Tad tā mana mīļotā kļūs.

Uz Skārboro gad’tirgu dodaties jūs,
Mētras, mirtes, rozes, kas žūst,
Jautājiet Mīļam , kad satiksiet viņu,
Kad tas mans mīļotais kļūs.

Kad bez cirvja darījis būs,
Mētras, mirtes, rozes, kas žūst,
Mēness tiltu pār plaš(aj)o jūru,
Tad tas mans mīļotais kļūs.

Kad bez laivas kuģojis būs,
Mētras, mirtes, rozes, kas žūst,
Mīlas buru uzvilcis baltu,
Tad tas mans mīļotais būs.

Vai uz Skārboro gad’tirgu jūs,
Mētras, mirtes, rozes, kas žūst?
Pieminiet visus, kas lūdza pirms manis,
Pieminiet tos, kuri lūdzēji būs.

piektdiena, 2016. gada 19. februāris

Nāve un atdzimšana. Lāčplēša diena . Piņķos. 11.11.2015.

Performance tika radīta Lāčplēša dienas koncertam.
Koncerta ideja - Ernests Spīčs.
Kokles spēle - Rozīte Katrīna Spīča.
Balss - Rozīte Katrīna Spīča un Rasa Jansone.
Perkusijas un bungas - Ernests Spīčs.
Deja, maska un vārds - Sandra Sabīne  .

Nāves dejas sakrālo aspektu esmu dejojusi vairākkārtīgi. Un katru reizi tā ir cita gan Laikā , gan telpā ,veidolā un sajūtā. Vienu no reizēm esmu arī aprakstījusi esejā - Nāves deja.
Tās dejošana prasa pilnīgu ļaušanos un iepriekšēju sagatavošanos .
Tās dejošana ir Deja no gara. Dejojot  nekad neesmu zinājusi, ko daru un ko darīšu nākamajā mirklī pat ja esmu centusies saplānot dejas gaitu. Būtu vietā arī brīdināt dejotāju, ka pēc Dejas ir jāspēj IZIET no tās.
Video ir fragments no Lāčplēša dienai veltīta sarīkojuma, kura tika lasīta dzeja no Aleksandra Čaka "Mūžības skartie". Gatavojoties koncertam tajā tika ietvertas 3 dejas - Uguns, Nāve-Atdzimšana un Gaisma.

Uguns dejas struktūra - Sākumā ir saritinājusies Uguns, tā silda , kuras pavardā.
Tad kāds nāk un baksta Uguni ( bungas ), dzenā to , Uguns kļūst nikna, tiek sakurināts naids starp cilvēkiem tautām, sakās vardarbība, karš, sāpes, uguns posta (bungas haotiski , balss - kliedzieni, vaidi, ) sarkans izgaismojums, skaņas savienojas un pariet dziesmā "Visi ceļi guņiem pilni" ( kokle, balss, bungas, vargāns).

I daļa. Nāves deja.
 Nāve ir balta. Tā atnāk draudēdama, baidīdama , bet dejojot kārdina, vilina, apbur . Sākumā maigi, tad pārliecinoši. Jā, dejā Viņa ir dzīvāka par dzīvu. Viņa parādās , dejo un aiziet ...lai atgrieztos tad, kad to negaida...

II daļa . Atdzimšana. Jā, tas sāp , bet par to es neteikšu neko. Par to var pateikt tikai Neko, jo katrs vārds par to ir NEKAS.