Ķeguma Ģitārstudija. Pēc koncertuzveduma "Roze pavasarī". 10.03.2019. Rembatē.
Koncertā piedalās :
Ķeguma Ģitārstudija . Vadītāja Dace Priedoliņa.
Lomās : Roze - Danute Trivola
Krokuss - Māris
Cīrulis
Muša Biza - Lelde Ločmele
Mušiņš – Atis
Dadzītis
Pārējās puķes : Dace Priedoliņa, Dzintra Žanno, Laura Žanno.
Koncertā skan :
„Visskaistākais
gadalaiks” ( V. Atāls/ V. Atāls)
„Mazs cinītis”( R. Pauls/ G. Račs)
„Pērles un dimanti” (G. Lazdāns)
„Meitene ar kallu
ziediem” (R.Pauls/I.Ziedonis)
„Neko
nevar skaidri zināt” ( G. Veits /Ā. Elksne)
„Apsoli man neko” ( R.
Vazdika)
„Mīļā Magonīt” ( Z. Liepiņš/ K. Dimiters)
„Jel dod man bučiņ’” ( I. Vīgners/ A.Krūklis)
„Ak, pavasar’” ( A. Vinters/ A.Vinters)
„Gabaliņš no sirds”(
H. Ozols, S. Zapacka)
„Ļauj lai matu cirtas krīt” ( K.Kristofferson/I. Dzenis)
„Nāk nakts.” (A.Šteimanis/K.
Elsbergs)
„Mana mīļā meitene”( G. Račs/ G.Račs)
„Tikai nesaki nevienam”( E. Veidemane/ A. Brīze)
Telpas iekārtojums: Vēlami ziedi, plaukstoši zari, ziedu attēli,
gleznas. Gandrīz telpas vidū atrodas
Rozes buduārs.
Pārējie dalībnieki izvietojas abās pusēs ROZEI. KROKUSS
novietots tā , lai viņam līdzās vienā
pusē būtu MUŠA BIZA, bet otrā - divas
puķes un aiz tām ROZE.
Aksesuāri: Buduāram -
kušetīte ,rozā sega, spilvens,aizslietnis, grīdas paklājs, rozes attēls vai
glezna ar rozēm pie sienas, spoguļgaldiņš ar spogulīti, pomāde, rožu smaržas,vēdeklis,
rozā vai sarkana naktslampiņa. Rozā un zilas aploksnes ar vēstulēm. Smarža ar
pulverizatoru Krokusam.
2 mušas . Katra apmēram dūres lielumā. Mušu lelles
piestiprinātas pie apmēram 1 m gara lokana kāta, lai tās varētu tirināt ,
riņķot pa gaisu, bužināties ar lellēm gar matiem utml..
Tērpi: Krokusam un
Rozei vēlami ziedu krāsai atbilstoši tērpi. Var būt
cepures. Rozei vēlams būt dekorētai ar rozi. Muša var būt zilā tērpā un īsos,
kuplos tilla svārciņos, meitenīga ar
bizēm,krellēm, gaišām saulesbrillēm. Pārējiem grupas dalībniekiem vēlami
ziediņi pie apģerba un spilgti aksesuāri – spilgtas zeķes, kurpes. Mušiņam –
saulesbrilles, kuras viņš uzliek vien izrādes beigās pirms savas replikas.
Scenārijs.
Ienāk ROZE rītasvārkos un
noguļas uz kušetes, apsedzas, izslēdz naktslampiņu un aizmieg. Ienāk KROKUSS , skaņo ģitāru.
KROKUSS (
ģitāras pavadījumā izdziedot dziesmas “Kaktuss” ( G. Freidenfelds/G. Selga)
melodiju )
Krokusi reti zied, lēni jo lēni aug… (noklepojas) … paklanās publikai. Kur tad aplausi? ( kāpjošā intonācijā kā šovmenis) Sveicam
Ķeguma Ģitārstudijas dalībniekus!
Ienāk ĶĢ dalībnieki, ieņem vietas.Paklanās.MUŠA BIZA nāk turēdama galvu
uz spilventiņa.Atnākusi turpina snaust. MUŠAI līdzi lelle – muša.( varbūt
piekārta pie jostiņas, lai to viegli varētu noņemt)
KROKUSS ( vērtējoši vēro un slavē) Mūsu meitenes
šodien košas kā puķes.
KROKUSS stāda priekšā Ķeguma Ģitārstudijas dalībniekus ( izņemot Krokusa,
Rozes un Mušas Bizas lomu atveidotājus) un dod vārdu Dacei.
DACE (Ķeguma Ģitārstudijas vadītājas Daces
Priedoliņas ievadvārdi.)
MUŠA BIZA A-ah ( žāvājoties).Nu gan trokšņo par daudz. Pamodināja. Bet varena te, ziedu bodē bija ziemas guļa. Ne par
siltu, ne par aukstu un ziemā puķes
nekairina nāsi …. Bet kas tad tas? (
ošņājas) …. Es smaržu jūtu. Vai tiešām … pavasaris … būtu ? Laiks mosties un …
laisties? ( lūkojas laukā pa logu)
Beidzot debess bļoda
Atvāzusies - pilna zila gaisa.
Dzērves lidodamas pāri
Lidmašīnām ceļus taisa.
… žžž…. Ī-ī- jāh … ( muša lidinās griezdamās uz riņķi)
"Visskaistākais gadalaiks” ( V. Atāls/ V. Atāls)
MUŠA BIZA ( bažīgi) Tikai kur mans mīļākais
Mušiņš? Rudenī kopā gūlāmies, bet nu neredzu nekur … Kāds posts! Es viņu tik karsti mīlēju. ( izmisusi) Ko tagad …
mīlēšu? ( sauc) Mu-u-ušiņ! Mu-ušiņ, mans mīļais!
KROKUSS Ak, tu dieniņ! Mēslu muša pamodusies! ( līksmi) Tikai nelaikā, mēslu vēl … nav. ( bažīgi) Ka tik nesāktos.
MUŠA BIZA (
mazliet apvainoti) Es tev neesmu nekāda mēslu muša. ( lepni) Mani sauc Biza.
KROKUSS Atvainojos, Bizas kundze. Prieks
iepazīties. Esmu Krokuss.
MUŠA BIZA Ah, cik
jauks! K-r-r-o-kus-s-siņš.
MUŠA BIZA palido uz KROKUSA pusi.
MUŠA BIZA Tu tāds izspūris.(koķeti) Re kādas man smukas kājas. ( rāda kājas un rokas) Varu palīdzēt saķemmēt tev matus.( staipa
roku pirkstus kā ķemmējot un lidina lelli mušu uz Krokusa galvu)
KROKUSS (
gaiņājas) Nevajag ar … tām kājām … otram kāpt
uz galvas. Es pats … ( neveikli glauž sev cekulu)
MUŠA BIZA ( enerģiski, kā reklamējot
sevi)
Es esmu muša Bizīte
Man vairāk nenāk midzīte.
Es lidoju pa gaisu
Un lielu troksni taisu
Ž-ž-ž…
ROZE lēni mostas no mieg.
Noņem segu. Iededz lampiņu. Paņem spogulīti, kārto matus.
KROKUSS sāk improvizēt uz
ģitāras …piemēram, „Lady in red”( Chris DeBurgh).
ROZE (
miegaini žāvajas) Ah-h.
ROZE izstaipās. Iet aiz
aizslietņa novelk halātu ,pošas. KROKUSS izbrīnīti vēro viņu.
KROKUSS (
pārsteigti) Ak, cik skaista! Kas viņa ir? ( apmulsis, pie sevis) Man … sīpols sāk uzkarst.
MUŠA turpina riņķot ap KROKUSU.
MUŠA BIZA Bet es
pirmā tevi atradu. Tā tikai kaut kāda tur prasta roze, bet tu - s-s-s-mukais Kr-r-rokus-s-s.
KROKUSS (
atvēcinās) Tiš - prom.
MUŠA
BIZA ( glaimīgi) Cik žēl. Es labprāt palīdzētu tik jaukam krokusam. ( pie sevis) Neatstāšos es no viņa. Gan
jau kaut kā izpatikšu un iepatikšos.
Dziesmas laikā MUŠA vēršas
pie KROKUSA. KROKUSS pie ROZES. ROZE skatās spogulī ,kārto frizūru, pielabo
lūpu pomādi un smaržojas.
„Mazs
cinītis”(
R. Pauls/ G. Račs)
KROKUSS ( minstinās) Muša,… nāc.
MUŠA BIZA ( priecīgi) Ak, beidzot viņš sauc mani. ( tirinās no prieka)
KROKUSS ( domīgi) Es iemīlējies ,
liekas, tā kā muļķis.
MUŠA BIZA Ah!
KROKUSS Aiznes vēstuli tai skaistajai puķei (
apmulsis) … Rozei.
MUŠA BIZA Rozei? (
pie sevis, vīlusies) Redz, jau iemīlējies,( īgni) bet mazliet greizi …
( cerīgi) toties aicina mani. Tagad jāturpina izpatikt. ( iztapīgi) Protams, mīļo Krokusiņ. Ak,
visu ko Tu vēlies.
Vēstuli puķes dodot no rokas rokā nodod ROZEI. MUŠA
lidina apkārt kā mēģinot atņemt.
„Pērles
un dimanti” (G. Lazdāns)
ROZE ( pie sevis) Kur esmu pamodusies? Kas šī
par savādu vietu?
MUŠA BIZA Puķu bode.
ROZE ( izrādot , ka vēsi) Mazliet pavēsi.
MUŠA BIZA Tevi atveda
no … siltas vietas.
ROZE Puķu bode? ( skumji) Te ir
vientulīgi. Kur ir mani draugi?
MUŠA BIZA ( pie sevis) Jā, labāk būtu palikusi ar
tiem.( nevērīgi) Te tev vēstule.
ROZE Paldies, Mušiņ. Cik tu laba. Un kas tur rakstīts? (lasa)
“Ai,
brīnišķīgā Roze. Vai ticat iepriekšējām
dzīvēm? Reiz satikāmies mēs …” ( ROZE apmulsusi
apklust. Viņu pārtrauc dziesma )
„Meitene ar kallu ziediem” (R.Pauls/I.Ziedonis)
ROZE ( izbrīnīti)… ko vēl ne! Lūk, ko viņš
apgalvo.( turpina lasīt) “Mēs
satikāmies daudzas reizes, skaistā Margarita, liegā Solveiga un krāšņā
Kleopatra.”
( Mušai) Klausies, Mušiņ, ko viņš
raksta. “ Daiļā Roze, atceros tavu skaisto augumu. Medaini saldu un līganu. Tu
gāji pa valgo šķirtni starp viļņiem un liedagu. Matu vērpetes aizklāja tavu
seju. Es biju kā apburts. Mans skatiens laizīja tavu augumu no lejas uz augšu
un atkal lejup…” (samulsusi apraujas, pie
sevis) Nevajadzēja skaļi lasīt.
MUŠA BIZA (
sašutusi) Ui, nekauņa! ( ziņkārīgi lienot virsū) Ko
vēl viņš raksta?
ROZE (steidzīgi aizklāj vēstuli) Tas arī viss un viņš
… ( domīgi) nav parakstījis. Kurš tas ir?
MUŠA BIZA ( pie sevis) Ha, lai pati galā tiek! Es
neiešu šai palīdzēt. Ir mīlas lietās katram jācīnās par sevi. Man pašai vajag
Krokusiņu. Gan viņš nāks pie prāta… (
Rozei) Es … nezinu.
ROZE ( minot) Varbūt cēlais
Amarillis?
MUŠA BIZA (vienaldzīgi) Nu , varbūt. Es bite neesmu
un puķes neatšķiru.
ROZE ( koķeti) Es … viņu ķircināšu. Lūk, aiznes, Mušiņ, viņam atbildi. ( iedod vēstuli)
MUŠA BIZA ( skaļi) Mēģināšu, ( pie sevis, īgni )
ja izdosies … (viltīgi) bet ko tad
dzīvē īsti zināt var.
“Neko nevar skaidri zināt”. ( G. Veits /Ā. Elksne)
MUŠAar vēstuli rokās dejo un priecīgi izaicina KROKUSU. Viņi dejo
bugi vugi, bet KROKUSAM uz beigām apnīk un MUŠA paliek viena lēkājot. Viņa
saīgst.
MUŠA
BIZA
(
plivinādamies un šaudīdamies, kā svārstīdamās)
Varbūt mīlu,
Varbūt ne.
Var būt citur
Varbūt te,
Varbūt šodien
Varbūt rīt
Vai tad var
Ko apsolīt…
( apņēmīgi) Nedošu es
viņam vēstuli!
MUŠA mēģina nobēdzināt vēstuli
,viņai liekas, ka izdevies , bet puķes vēstuli atrod un paņem. Vēstule lēni
ceļo no rokas rokā pie KROKUSA. Pārējās puķes jūsmo, osta un pauž katra savu
attieksmi. ROZE izrāda, ka viņas kaisle ir pamodusies.
”Apsoli man neko” ( R. Vazdika)
MUŠA iztapīgi lidinās ap KROKUSU.
MUŠA
BIZA (saldi) S-s-s-s- skaistulis.
S-s-s-skaistulis.
KROKUSS ( steidzīgi) Vai
manu vēstulīti Rozei atdevi?
MUŠA
BIZA Es viņai tavu
atdevu.
KROKUSS (nepacietīgi) Ko viņa atbildēja?
MUŠA
BIZA (tēloti) Tā … Roze? Itneko. ( klačīgi) Tā iedomīga ir, un līdzīga ar gaisa grābslēm magonēm.
„Mīļā
Magonīt” ( Z. Liepiņš/
K. Dimiters)
Puķes
pasniedz ROZES vēstuli no rokas rokā līdz tā sasniedz KROKUSU.
KROKUSS
( līksmi) Ak, viņa tomēr
atrakstīja. Laime! Ko tā raksta?
MUŠA
BIZA ( īgni) Atrakstīja? S-s-s-sūdīgi!
KROKUSS
Kādi sūdi? ( nevaļīgi) Klusu , Muša!
( lasa ar aizvien pieaugošu pārsteigumu)
„Jums salda mēle, cienīts kungs, un lokana.
Vai grūti tādam lepnam kungam
Uzrakstīt par sevi kādu labu vārdu?
Ikkatram gailim tīkas krūtis riezt,
Kaut stāv tas tikai aizkūtē uz mēslu
kaudzes,
Un naski ķērcot sola vistām treknus tārpus,
Ja pašas braši kašāsies pa čupu.
Bet varbūt Jums nav it nekādu nopelnu?
Pat tik cik minētajam vistu virsaitim?
Un solīt neprotat ne tik cik muša aiznest
var ar paunu?
Nu ko tad lienat man par precinieku?
Vai
Jums tik liela kaisle ir, ka pazaudējāt kaunu?”
KROKUSS izskatās apstulbis.
MUŠA smejas
MUŠA
BIZA Si-si-sī,
si-si-sī! ( pie sevis) Nav nemaz tik
slikti. ( Krokusam) Redz, kāda
nejauka. Man gan liekas, ka Jūs esat brīniš-š-šķīgs. S-s-smaržīgs.
KROKUSS ( īgni) Ko tu saproti! Vai tevi aicināju?
MUŠA BIZA ( mīlīgi) Vai tu jau aizmirsis, ka
aicināji, saldumiņ?
MUŠA lien virsū ostīt KROKUSU. Grib bučot. KROKUSS gaiņājas .
„Jel dod man bučiņ’” ( I. Vīgners/ A.Krūklis)
MUŠA lēkā apkārt un lien pie
katra prasot bučiņas , arī publikā. Lien pie deguna KROKUSAM.
MUŠA
BIZA Nu, Krokusiņ,
lūdzu… bučiņu…
KROKUSS atgaiņājas.
MUŠA
BIZA ( cenšoties labināties, ošņājas) Cik tev
laba smarža.
KROKUSS ( bažīgi) Jau mušas slavē manu
smaržu. Laikam būšu slikti nomazgājies.
KROKUSS izvelk smaržas un steidzīgi
smaržinās.
KROKUSS
( sapņaini) Kaut tikai es patiktu
Rozei.
MUŠA
BIZA Tak, dulls
, kas dulls viņš palicis. Ko lai es saku? Pavasaris viņam galvā. Cerēšu, ka
pāries.
„Ak, pavasar’” ( A. Vinters/
A.Vinters)
KROKUSS
( ilgpilni) Īsta
mīlestība nepāriet. Roze arī mani mīl … es jūtu.
KROKUSS sūta ROZEI jaunu
vēstuli. MUŠA grib pārtvert un nobēdzināt, bet puķes pasniedz to no rokas rokā.
MUŠA nesekmīgi cenšas traucēt.
MUŠA
BIZA ( aizkaitināti) Kas par nodevību! Fui, puķes nejaukās!
Puķes izrāda prieku par MUŠAS
neveiksmi. KROKUSA vēstule sasniedz ROZI.
MUŠA
BIZA (ērcīgi) Ah!
Man mazliet neveicas.( piecērt kāju)
ROZE (aizrautīgi) Ak, šī vēstule! Kā es to gaidīju! ( pieliek roku pie vaiga) Esmu nosarkusi. Ko viņš raksta?
ROZE lasa un piespiež vēstuli
pie krūtīm.
„Gabaliņš no sirds”( H. Ozols, S.
Zapacka)
ROZE ( lasa)
„Vai gribi zināt manu vārdu ,
daiļava?
Bet baidos atklāt to vēl
vairāk es par savu sirdi,
Kas sārtojas kā violeta asins lāse.
No ārpuses tā vēsa šķiet kā
rīta blāzma,
Un netiek līdzi rožu
izšķērdīgam krāšņumam
Kā agra pavasara rīti vasarvidus
pēcpusdienas svelmei.”
MUŠA lien pie ROZES.
MUŠA BIZA (
iztapīgi) Ko niekus, Roze, neņem to par pilnu.( atmet ar roku, līdzjūtīgi) Nav
viņš tev īsti pāris. Tas nav Amarillis.
ROZE pārņemta ar vēstuli un
sevi.
ROZE Nav Amarillis? Ļoti
labi. Tas pārāk iedomīgs, lai rakstītu tik kvēlas vēstules.
MUŠA BIZA Bet šis ir niecība un nebūs tev pa prātam.
ROZE ( aizkaitināti) Ko saproti no mīlestības, spindzele! Ko jaucies?
MUŠA BIZA (
iecirtīgi) Ak, skāde, skāde.(nopūšas)
Itnekas te nelīdz.
ROZE vēro vēstuli.
ROZE (domīgi) Viņš laiku novilcina, uzdod mīklas … un grib, lai es tās
minu. ( nepacietīgi ) Ai, man nav
pacietības. Mana asins strauja.(
kaislīgi) Gribu redzēt viņu!
ROZE sūta vēstuli KROKUSAM. Puķes to pasniedz no rokas
rokā.
„Nāk nakts.” (A.Šteimanis/K.
Elsbergs)
KROKUSS saņem vēstuli. ROZE pošas, lūkojas spogulī, kārto
tērpu.
KROKUSS Es degu saraukumā. Ko
daiļā Roze raksta?
„Ak, nesaki man
to kas tev ir vārdā!
Es tevīm jaunu
vārdu došu - labāku.
Par cēlo ziedu
saukšu tevi lielā godā,
Kurš lepni
nebaidās pat ledus zobenu
Un sniega zobu, kuri citam nāve būtu!
Ir pavasaris
savedis mūs vienuviet,
Un brīnums –
mīlestība, ko es jūtu.
Es jūtu arī to
kā smaržo Tava vēstule. Pēc smaržas atpazīšu tevi.”
ROZE nepacietīgi gaida, knosās,
vēdinās ar vēdekli. KROKUSS bikli tuvojās ROZEI. MUŠA nervozē.
MUŠA BIZA Neej, Krokuss …,
paskaties uz mani.
MUŠA cenšas izrādīties, lēkā. KROKUSS
neredz MUŠU.
MUŠA BIZA ( nervozi, lecot pa vidu uz Rozes pusi ) Nē, nē, … ( pie sevis) pēdējs glābiņš. ( skaļi ) Roze, tu būsi vīlusies!
ROZE aizver acis un neredz
MUŠU.KROKUSS pietuvojas ROZE.
ROZE ( laimīgi ) Tu beidzot atnāci pie manis.
KROKUSS ( bikli ) Esmu
tavs Krokuss.
ROZE aizvērtām acīm ieelpo
KROKUSA smaržu un atver acis.
ROZE ( mīļi ) Atpazinu. Jā, tu esi. Un es - tava Roze.
KROKUSS (
aizgrābti) Jā.
ROZE un KROKUSS laimīgi apskaujas
un KROKUSS ved viņu līdzās sev. Abi dzied kopā.
”Ļauj lai matu cirtas krīt” ( K.Kristofferson/I. Dzenis)
MUŠA BIZA (
sarūgtināti) Ā-ā, kā-ā-āda nelaime.
Mostās MUŠIŅŠ , uzliek saulesbrilles paņem
otro lelli - mušu un lidinās uz MUŠAS pusi. Abi satiekas.
MUŠIŅŠ (
miegaini ) Z-z-z .Labu pavasari, mīļo Bizīt. Tu jau pamodies?
MUŠA BIZA ( priecīgi) Mīļo, Mušiņ. ( atviegloti) Kāda laime!
MUŠA un MUŠIŅŠ paliek kopā čubinoties.
Trenkājas un lēkā.
MUŠA BIZA un MUŠIŅŠ Ž-ž-ž.
„Mana mīļā meitene”( G. Račs/ G.Račs)
DACE ( Ķeguma Ģitārstudijas
vadītājas noslēguma vārdi. Dace iepazīstina ar lomu tēlotājiem, pateicas
klausītājiem un vēl priecīgu pavasari.)
Koncertuzveduma
beigas.
Dziesma
uz publikas pieprasījumu.
„Tikai
nesaki nevienam”(
E. Veidemane/ A. Brīze)
| 
