1.daļa. Dievietes Inannas deja.
Inanna-Ištara-Izīda
cauri laikam redz cilvēkus un viņu radītās valstis dzimstam un bojā ejam. Viņai ir zināms Laiks, Laika
meti un tā Lielie Likumi. Viņas seja ir kā maska un lūpas klusē. Vienīgi deja
tiec - ej caur dzīvi kā ziedošs zars, es tevi turu kā pavedienu, kaut mirkļi
izslīd kā ūdens no plaukstām, es iegailos kā Uguns, pēc iegrimstu Tumsībā kā
tautas gars, un kad mans laiks ir aizritējis, aizeju arī es.
2. daļa. Medus uz Tavām lūpām.
3. daļa. Lūgšana.
Dziesmu teksti:
Meitenes dziesmiņa (no dziemiņu sadaļas poēmā "Desmait Dziesmas par Balto Bruņinieku")
Es meklēju Tevi,
Es eju
Caur klintīm
Un mūriem cietiem.
Es elsoju ilgās,
Es skrienu
Tev pakaļ
Kā gaismiņai miglā.
Reiz apstājos
Lietainā naktī
Un aizskāru koku
Kā Tevi
Un skūpstīju
Tavas kājas,
Ar lapām apberot sevi.
Es pielūdzu
Zemi un taku,
To, kuru reiz skars
Tavas pēdas,
Kad nāksi man pretī,
Un brīdi,
Kad izkusīs rūgtums un bēdas.
Un skausi
Ar maigām un glāstošām rokām.
Es zinu - Tu esi
Un ļausi
Man aizmirst par sāpēm un mokām.
Čigāndziesmiņa (no dziemiņu sadaļas poēmā "Desmit Dziesmas par Balto Bruņinieku")
Spēlēs ar klusumu apklustu,
Klausos, ko viņš
Man saka. Melodija pusnaktī
Nākotni nenosaka.
Izzīlē čigāne melnmatā
Rītdienu spožu kā sauli,
Sarkanien lakatiem plandošā
Zibsnīgām acīm pūš tauri.
Cirtainais puisēn,
Hei, krēpjainā
Asā kā uguņi zirgā
Dodies prom
Klaidumā smilgainā,
Malduguņi, kur mirgā!
Bet es vēl mazliet
Ar klusumu
Pārmīšu kādu vārdu,
Skūpstīšu viņu uz atvadām,
Lūpām aizskarot bārdu.
Piedziedājums:
Heisā, heisā, vienīgā!
Heisā, mežonīgā!
Heisā, klusā, mierīgā!
Heisā, bezgalīgā!
Mīlnieka dziesmiņa (no dziemiņu sadaļas poēmā "Desmit Dziesmas par Balto Bruņinieku")
Tu - mīļotā mana,
Tu - salda kā šokolāde.
Tu karsta kā liepmedus tēja
Un dzirkstī kā limonāde.
Ļauj laizīt man Tavas lūpas
Un sapīties matos kā tīklos,
Ļauj izlikt Tev lielus slazdus
Un maldīties melos sīkos.
Es ēdīšu Tevi tik lēni
Kā zemeņu saldējumu.
Es izdzeršu Tevi ar baudu
Un reibšu - kā izdzerot rumu.
Es gūstīšu Tevi un lenkšu,
Līdz padosies Tu manā varā.
Tu maiga kā tauriņa spārni,
Kas plivinās novakarā.
Ne aizbēgt Tu spēsi, ne slēpties,
Tu – kairā sārtlapu roze.
Jo smarža ap Tevi vijas,
Tu – mana, Tu – pilnā loze.
Piedziedājums. Nav nozīmes, tie tikai vārdi.
Nāc izdzīvot dzīvi ar garšu,
Nāc dejo ar mani valsi,
Kad orķestris dārdina maršu.
Māksliniece, dzejniece, dejotāja Sandra Sabīne Jaundaldere.
Ģitārspēle - mākslinieks un ģitārspēles virtuozs Einārs Kvilis.
Dziesmas izpilda komponiste un dziesminiece Dace Priedoliņa un Oskars Zaharovs.
Dziesmas ( D. Priedoliņas mūzika, Sandras Sabīnes vārdi).
Paldies tiem , kuri bija un būs kopā.
