trešdiena, 2023. gada 7. jūnijs

Dzeja. Vēja ziedi.

Vien liegie ilgu ziedi

No debesīm lejup līkst,

Vien liegie vēja ziedi

Debesīs ieaugt drīkst.

Es aizveru acis un jūtu

Kā debesu pļava zied,

Tā ir tikai ilgām lemta 

Ne tajā palikt, ne iet.

07.06.23.





pirmdiena, 2023. gada 5. jūnijs

Poetry

I wish I had a huge red car

I wish you hadn't lived so far

I wish you had a white nice horse

I wish I hadn't made things worse

I wish we had a birdlike wings

I wish we hadn't so much things

And we would go away


2023. 

otrdiena, 2023. gada 14. marts

Krāsojāmā pasaku grāmata "Jutis Sajūtiņš un viņa draugi.

 Pēc biedrības "Arimondi" iniciatīvas meklējam atbalstu krāsojamās pasaku grāmatas radošajam procesam.

Iecerēts uzrakstīt 19 pasakas, kuras papildinās 19 lineāri, krāsojami zīmējumi. Katra pasaka stāstīs par kādu konkrētu emociju. Zīmējums ilustrēs to.  

Emociju zinība, spēja tās atpazīt gan sevī, gan citos, ir sevišķi būtiska bēniem ar īpašām vajadzībām, kuriem ir apgrūtināta emociju izpratne un uztvere, piemēram, ar viegliem un vidējiem autiska spektra traucējumiem, bērniem ar Dauna sindromu un bērniem ar uzvedības problemām.

Mana personīgā pieredze audzinot  īpašo bērnu liecina, ka emociju izpratnes vairošana bērnam ir absolūti nepieciešama, bet atbalsts vecākiem vajadzīgs vēl jo vairāk, jo audzinot šādu bērnu, katra diena ir kā pārbaudījums. Neatpazīstot vai jaucot emocijas, sajūtas bērns var nonākt galējā apjukumā un izdarīt liktenīgas izvēles. Vecākiem jāspēj būt līdzās, saprast kas īsti notiek ar bērnu, un palīdzēt kamēr vien tas iespējāms. 

Tas, ko nepagūstam vai neprotam apgūt bērnībā, var radīt neatgriezeniskas sekas īpašā cilvēka pieaugušajā dzīvē, un nopietni skart arī līdzcilvēkus.

Īsas pasakas, kuru sižets ir kodolīgs, atpazīstams un spilgti raksturo konkrēto emociju, viegli saglabājas atmiņā un ļaus bērnam identificēt līdzīgu emocionālo notikumu nākotnē. Ilustrācijas izkrāsošana padziļinās un nostiprinās pasakā ietverto domu, un krāsojot grāmatas attēlus, bērns kļūst arī par savas grāmatas līdzautoru.

Pasakas rakstīšu un izkrāsojamo ilustrāciju zīmēšu es.

Ceram, ka iecerētā grāmata reiz arī materializēsies un sasniegs savu mērķi - palīdzēt bērniem un viņu vecākiem.

 Lai grāmata sasniegtu tos, kuriem tas visvairāk nepieciešams, rūpi turēs biedrība "Arimondi".

Iniciatīvas grupa - biedrība "Arimondi"  https://arimondi.weebly.com

https://www.facebook.com/ArimondiLV/


Ieskatam - ievada pasaka un vēl viena. 




Jutis Sajūtiņš.

Esi sveiks! Prieks iepazīties! Mans vārds ir Jutis. Mana ģimene ir jutoņi. Tāpat kā Tava ģimene ir cilvēki. Man ir tēvs Justs, māte Justīne un daudz radu. Mēs ļoti mīlam viens otru.

Reiz, kad manis vēl nebija, māte Justīne iemīlējās tēvā Justā un izdēja olu. Tēvs Justs to izperēja un es – Jutis izšķīlos, izčaumalojos, izripoju un sāku izdzīvoties pa pasauli. Es aizvien mācos izjust to, kas notiek. Lai es to varētu, man ir dzirdīgas ausis, jutīgi mati, mēlē, deguns, pirksti, āda, acis un pats galvenais – sirds. Un vēl man ir jauka draudzene Juta.

Kad redzu, kā pasaule reizēm top gaiša, reizēm – tumša, tēvs Justs saka, ka tā ir diena un nakts.

Kad ievēroju, kā pasaule daždien kļūst koša, daždien – pelēka, māte Justīne skaidro, ka to sauc par prieku un bēdām.

Kad jūtu, ka pasaule reizēm ir silta, ka karsti metas, reizēm – auksta, kā drebuļi, draudzene Juta smejas, ka to dēvē par „mīlēt” un „nemīlēt”.

Vēl es jūtu, ka reizēm ir skaļi, klusi, smirdīgi, smaržīgi, mīksti, cieti, mierīgi, garlaicīgi un tā bezgala. Dažkārt man visi mati ir gaisā no tā, ka es vienlaicīgi visādi jūtos. Iedomājieties , kā ir ar baudu ēst kaut ko garšīgu un just kā tas smird un bažīties, ka varbūt no tā var sākt sāpēt vēders un draudzeni var kaitināt kā ožu.

Vislabāk man patīk jūsmot. Visjūsmīgāk ir jūsmot kopā. Vismazāk man patīk raudāt. Visraudīgāk ir kaukt kopā. Mēs jutoņi to labi zinām, sanākam barā un tad tik līksmojam, lecam, jokojam, uztraucamies, garlaikojamies, tracināmies, baidāmies ... Iedomājaties, cik bailīgi kļūst, kad bailīgi jūtamies! Kad stāstam kā mūs apdraud, kā grib uzbrukt un ko var nodarīt! Kad mums apnīk, mēs darām ko citu, piemēram, jokojam. Darīt kopā nozīmē pavairot darīšanu. Just kopā nozīmē pavairot jušanu.

Jūti kopā ar mums.

Tavs Jutis.





Aizdomīgais Ērglis.

Reiz dzīvoja liels, skaists Ērglis, kuram krūtīs bija greiza sirds. Ārēji greizumu nevarēja redzēt un pārējie putni viņu cienīja. Kad viņš izpleta spārnus lidojumam, putniem no apbrīnas atvērās knābji un tie sauca, - Ak, cik vareni! Tu esi lielisks!

Tomēr greizā sirds neļāva Ērglim priecāties par to, kas viņam bija un justies laimīgam.

- Ejiet prom, liekuļi, - Viņš uzbļāva putniem.

- Pārējie tikai izliekas, ka ciena un apbrīno mani, - īgņojās Ērglis, - Patiesībā viņi mani izsmej un muļķo! Es to nepieļaušu! Vislabāk ir dzīvot no citiem nomaļus. Tad viņi netiks klāt ar savām nelietībām.

Ērglis vientuļi apmetās visaugstākā koka galotnē.

Tad kādu pavasari koka galotnei garām laidās Ērgliene. Viņai iepatikās skaistais Ērglis.

- Tu esi skaists, stiprs, gudrs un labs! – Viņa teica, - varbūt mēs varētu novīt te galotnē ligzdu.

- Mh, - novilka Ērglis, - Tu tikai gribi atņemt man koku. Piemuļķot mani.

- Nē, - smējās Ērgliene, - Tu man patīc. Skaties pats. Es pierādīšu.

Ēgliene sāka vākt zarus un saknes, vīt ligzdu un drīz vien izdēja pirmo olu.

Tomēr lai ko viņa darītu, Ērglis nemitējās bozties, – Tu mani muļķo un izliecies laba. Es tev neticu. Patiesībā Tu esi slikta! – Viņš ķērca.

Ērgliene noskuma, bet perēja vēl cītīgāk. Ērglis aizvien izskatījās aizdomu pilns un īgns. Dienas drūmi ritēja. Ērglienei gribējās prieka.

- Vai tu varētu man uzdziedāt? – Viņa uzrunāja Ērgli. – Esmu dzirdējusi, ka citi putni dzied kamēr viņu sievas perē.

Tobrīd Ērgļa sirds sagriezās pavisam greiza un viņš neganti iebrēcās, - Tev labāk patīk citi putni! Mani tikai izmantoji, lai dabūtu ligzdu! Tu esi mele! – Un viņš padzina Ērglieni no ligzdas.

- Es nevienam neļaušu sevi muļķot! – Viņš brēca.

- Protams, sevi tu piemuļķo pats, - garām laizdamies noteica Ūpis.

svētdiena, 2023. gada 19. februāris

Masku spēles. 2022/23.

Maskas darinu un valkāju gadus divdesmit, kopš atsākās Mākslas akadēmijas karnevālu tradīcija. Bija interesanti veidot maskas, vērot jauno mākslinieku fantāziju un spēju gandrīz "ne no kā" radīt iluzoru vidi un skaistumu. Tomēr jāatzīst, ka pēc pandēmijas, vairs šim karnevālam nesekoju. Nemanot pienācis laiks, kurā līdztekus formai valdzina masku saspēles un improvizācija, kuras masu pasākumos steigas un burzmas dēļ, tiek nomāktas. Tās neglābjami pārvēršas par iestudētiem priekšnesumiem vai pazūd pūļa troksnī uz neatgriešanos. Varat tikai vērot garām slīdošās radības vai mēģināt uzminēt, kas īsti notiek uz skatuves. Saspēles iespēja šādā situācijā ir pat nevēlama.

Masku tradīcijas jomā Latvijā lielisku darbu ir veikuši  Masku festivālu rīkotāji Aīda Rancāne, Andris Kapusts, folkloras kopas un tautas tradīciju kopēji. 

Masku saspēles ir unikāls piedzīvojums, kuru nevar ne iestudēt, ne nemainīgi atkārtot. Maskas izveide ir šī procesa daļa. Droši var teikt, ka tas ir vizuāls mākslas darbs ar īsu laika dimensiju. Video performances palīdz to saglabāt ilgāk.



Masku spēle "Ziemassvētku Kumeliņš".2022.

Maskas turpināju darināt arī klusajā laikā, kad nenotika ne karnevāli, ne masku gājieni. Zirdziņš un Čigāna maska ir tapušas 2020. un 2021. gada ziemā. Zirga maskas performance, kura redzama noslēguma epizodē,  piedalījās Masku festivāla attālinātajā variantā. Savukārt, Čigāniete ir tapusi 2019. gadā un piedalījusies masku gājienos un performancēs jau vairākkārt. Gada nogalē iecerējām un februāra sākumā pabeidzām šo video, kurā maskas redzamas kopīgā darbībā. 

Čigāni ir Ziemassvētku laika maskas - Lāča vadātāji un mangotāji, kuri var nākt ciemoties arī Meteņu laikā. Lai izdodas un laime! Paņudīs!



Masku spēles "Meteņi Špakovska parkā". 2023.

Meteņos sevišķi iecienīts ir Budēļu Tēvs, Āzis, Čigāns, Vilks, Kūlis.
"Meteņi Špakovska parkā" ir dokumentāls video - masku saspēles improvizācija reālā svētku vidē. 
Piedaloties masku gājienos  un izspēlējot masku tēla individuālo raksturu, jābūt vienlīdz gatavam gan pārsteigt, gan tikt pārsteigtam, jo maskošanās nozīmē arī pārbrīvību - ikdienības robežu pārkāpšanu, ielūkošanos telpā aiz tām. Kas zina, kas tur gaida? Svarīgi, tās pārkāpjot, nepārkāpt otra brīvību būt viņam pašam. 
Paldies visiem svinētājiem, un jo īpaši maskotajiem! Bija patiess prieks. Jūs esat brīnišķīgi! Uz tikšanos maskās un dzīvē!


Masku spēle "Broļi Budēļi i Sobrs". 2023.


Masku spēle "Vušku skaitīšan" 2023.


Masku spēle "Vušku skaitīšan" (Aitu skaitīšana) attiecas uz maskošanās noslēgumu - Meteņa laiku un Budēļu prom raidīšanu. Saspēlē piedalās Budēlis, Aita, Velns/Kaza. Saspēles fabula - Aita žēlojas, ka Budēlis trokšņo neiet gulēt vasaras miegu. Velns iesaka mēģināt iemidzināt Budēli "skaitot aitas".


Masku spēle "Kaza un Vilks" 2023.

Masku spēle "Kaza un Vilks" attiecas uz Ziemassvētku laiku. Saspēlē piedalās Kaza un Vilks. Saspēles fabula - balstās uz rotaļu un tautas dziesmu, kurā Vilks medī un panāk Kazu.



Masku spēle "Laimes Lācis" 2023.

Masku spēle "Laimes Lācis" attiecas uz Ziemassvētku laiku. Saspēlē piedalās Čigāns, Lācis un Čigānmeita. Saspēles fabula - Čigāns aicina Lāci iet ciemā par "Laimes lāci", solot tradicionālos gardumus - kaķa gaļu un pīrāgus, bet Lācis tos negrib. Čigāns sauc sievu palīgos, bet ierodas Čigānmeita.


Masku spēle "Gaismas Pūķis". 2023.

Maska "Gaismas Pūķis" tapa trīs nedēļās oktobrī, Veļu laikā un manā izpratnē saistās ar mītisko, pārpasaulīgo, apslēpto. Tas ir balts. Viens no šīs maskas nosacījumiem ir gaisma tās iekšienē, un maskas autonoma atrašanās. Tai nav valkātāja, bet ir vadītājs.
Šī maska nemaskē personu. Šoreiz tā ir kā nepiepildītas gaidas, kuras gadiem augušas, izaugušas par brīvību alkstošu drakonu,  un nu tām jātiek atbrīvotām, palaistām lidot debesīs un jādodas prom, jo tās ir izaugušas pārāk lielas, un tām vairs nav vietas.
Vienlīdz svarīgs bija gan laiks, kurā nepiepildītās ilgas un ieceres ieguva maskas formu, un brīdis, kad Pūķis "tika atbrīvots", lai aizlidotu. Uzdrīkstos pateikt, ka daudzas no radošajām idejām un dzīves iecerēm tā arī netiks realizētas, jo realizācijai elementāri pietrūkst līdzekļu. Grāmatas paliks nedrukātas, lugas nespēlētas, dejas nedejotas, gleznas negleznotas, iecerētie zīmējumi nekad netiks uzzīmēti. Un sapņu zeme būs tālumā.
Bet ne velti saka, ka idejas "lido gaisā". Lai lido, un tās piepilda citi.
 






2024. gada janvārī un februārī notiks ilgi gaidītā izstāde "Karnevālu maskas". Izstādes vieta - Mencendorfa namā. 

Ja  gribētos rakties dziļāk, maskas valkāšana ir sakrāls piedzīvojums. Vairāk par to esmu rakstījusi epifānijā "Nāves deja". To var lasīt un redzēt te 
https://sandrasabinelitera.blogspot.com/2014/12/epifanija-naves-deja.html