Marcel
Lachane
Camille Maunard
Louis de Brinyon
La lune dans les gouttes ...
La lune aux gouttes ...
mīlestības vēstules dzejā
1996 – 2003 / fragmenti / nepublicēts krājums. ( Apjoms 42 dzejoļi )
Zvejoju
Atmiņu upē -
Zelta zivtiņa noviz.
*
Vēji smejas draiskie
Tieši acīs
Saule ielūkojas
Manā sirdī
Bulta uzsāk gaitu
Pāri gaisiem
Putnu spārni baltie
Aizplīv garām
Sārta zīda lenta
Tā - no matiem
Raisījusies slepus
Ieslīd zālē
Un tas viss
Ir atgadījies
Šorīt
*
Luiss de Brenjons – Kamillai Monārai.
Došos šonakt ceļā
Es pie Tevis burve
Tilti ir bez gala
Ceļi miglā iegrimst
Mani soļi lēnie
Visur Tevi meklē
Mirkļi rit kā gadi
Lai cik ļoti steidzos
Es pie Tevis nonākt
Nespēju nekādi
Visu beidzot redzu
Skaisto laumas seju
Ūdens ņirba šūpo
Louis
*
Kamilla Monāra – Luisam de Brenjonam.
Maigums,
Un ne tikai,
Tavas rokas slīd.
Viegli tauriņspārni,
Viegli nobaidīt.
Tumsā viegli vārdi.
Viegli tumsā krīt
Maigums,
Un ne tikai,
Liek man pasmaidīt.
Atspulgs mirgo upē,
Mēness tiltu liek.
Maigums
Un nekas vairs
Pāri nepaliek.
Zili melnā naktī
Pazūd itin viss.
Sikspārņspārniem lido
Pelēks eņģelis.
Camille
*
Marsels Lašans – Kamillai Monārai.
Vakars ciemos nāk
Un dāvana ir
Tirkīzzila debess.
Saules sarkans rubīns
Laimi nenes.
Kristāli kā rasa
Notrīs krellēs.
Viļņos tumšzilos
Mirdz akmens
Kā no Mēness.
Perlamutra
Apmulsumā tīksmā,
Dziļi gliemežnīcā
Pērle līksmā.
Sudrabspogulī Tu
Velti skaties.
Atspulgs nepateiks,
Kurš draugs ir patiess.
Un kad atnāks vakars
Lazurītā,
Nejautā tam šodien
Kas būs rītā.
Marcel
*
Kamilla Monāra – Marselam Lašanam.
Par favorīti. Versaļas labirints.
Zilā samta lentīte.
Luijs no zelta
Ap kaklu.
Kā favorītei dekoltē.
O, kleita vecrozā
Un istaba rožsmaržas
Virmā.
Starp daiļavām apmaldos
Pirmā.
Pamostos karietē,
Skāvienos Tavos
Vai patiltē
Ar klaidoni
Tukšojot trauku,
Izšūtā lakatā
Iztrieptu
Lūpkrāsu
Slaukot.
Nedomā par mani slikti.
Nedāvini stiklus
Dimantu vietā.
Dimantu vietā.
Camille
Marsels Lašans – Kamillai Monārai.
Tur Parīzes kņadpilnās ielās,
Caur smaržu mutuļiem klīstot,
Es smejos par visu parasto
Un dievinu visu īsto.
Pat metro dvingainās alās,
Ar svaigu pazemes vēju,
Es smejos par ikdienu sarasto
Ar rokām aizsedzot seju.
Klaudz soļi,
Un izzūdot minūtēm,
Tik dārgām kā asinis vēnās,
Vēl smejos,
Bet smiekli šie neveiklie
Skan smagi
Un prieku vairs nenes.
Marcel
*
Luiss de Brenjons – Kamillai Monārai.
Nefrītam nav cenas
Vai gribi
Vai negribi
Padebess smagumu nenes
Tas nokrīt uz zemes
Tumst kalni
Atbalsīs smiedamies senās
Kam bēdājies velti
Un apmaldies ēnās
Hailailā!
Krellīte zaļi lāsošā
Pasargā no niknā un gribošā
Tu mazā un nevarīgā
Nāc nostājies
Klinšainā kraujā
Kalnam un vējam līdzās
Nefrītu saujā.
Ailailā!
Brīvā un uzvarošā.
Visu varošā un uzdrīkstošā
Kā akmens mūžīgā
Kā saule dedzinošā
Ejošā un atnākošā
Māsa Vientulība
Māsa Mīlestība.
Louis
*
Vairāk ilustrāciju www.sandrasabineart.blogspot.com
