piektdiena, 2019. gada 8. marts

Dzeja.



Varenā vēja elpa
Šorīt notrin jūru
Ēveļu skaidās
Iecērtas krastā
Asajie zobi
Kaijas šļakatu galotnēs
Kliedz, ka tām sāp
Nevarēšana, muļķība
Kļūdas un tupums
Ēveļu skaidu jūra
Kaiju kliedzienu liedags
Nevar piedot viens otram

Pretvējš no jūras
Sniegu dzen sejā
Nosniegu baltu seju
Priedes kāpušas kāpā
Spītīgi pieprasa –
Saskaiti asaras!
Kuras mēs apbedām
Neraudātās
Augumos savos

2019. vēl ziema




pirmdiena, 2019. gada 4. marts

Koncertuzvedums "Roze pavasarī". 10.03.2019. Rembate.



Koncertiestudējums „Roze pavasarī” (2019) ir koncertiestudējuma „Visskaistākais gadalaiks” (2018) turpinājums. „Visskaistākajā gadalaikā” mīlas stāstus piedzīvo košā Magone ar šerpo Kadiķi un naivā Margrieta ar maigo Ceriņu. Pienācis nākamais pavasaris. Puķu bodē pamostas muša Biza, ziedu raisa Krokuss , bet uz palodzes  plaukst vasaras puķu valdniece Roze, kurai pēc dabas likuma būtu jāzied vasarā, kad krokusi sen paslēpušies zemē. Krokuss mulsi iemīlas neredzētajā puķē, raksta kaislīgas vēstules un Roze iemīl viņu. Neiespējama mīlestība? Varbūt mīlestība var neiespējamo.


Image may contain: 7 people, people smiling, people standing and indoor
Ķeguma Ģitārstudija. Pēc koncertuzveduma "Roze pavasarī". 10.03.2019. Rembatē.



Koncertā piedalās :
Ķeguma Ģitārstudija . Vadītāja Dace Priedoliņa.

Lomās : Roze - Danute Trivola
              Krokuss - Māris Cīrulis
              Muša  Biza - Lelde Ločmele
              Mušiņš – Atis Dadzītis
             

Pārējās puķes : Dace Priedoliņa, Dzintra Žanno, Laura Žanno.

Koncertā skan :

Visskaistākais gadalaiks” ( V. Atāls/ V. Atāls)
„Mazs cinītis”( R. Pauls/ G. Račs)
„Pērles un dimanti” (G. Lazdāns)
 „Meitene ar kallu ziediem” (R.Pauls/I.Ziedonis)
 „Neko nevar skaidri zināt” ( G. Veits /Ā. Elksne)               
„Apsoli man neko” ( R. Vazdika) 
 „Mīļā Magonīt” ( Z. Liepiņš/ K. Dimiters)
 „Jel dod man bučiņ’” ( I. Vīgners/ A.Krūklis) 
 „Ak, pavasar’” ( A. Vinters/ A.Vinters) 
 „Gabaliņš no sirds”( H. Ozols, S. Zapacka)                                  
„Ļauj lai matu cirtas krīt” ( K.Kristofferson/I. Dzenis)
„Nāk nakts.” (A.Šteimanis/K. Elsbergs)   
 „Mana mīļā meitene”( G. Račs/ G.Račs)
„Tikai nesaki nevienam”( E. Veidemane/ A. Brīze)

Telpas iekārtojums:    Vēlami ziedi, plaukstoši zari, ziedu attēli, gleznas. Gandrīz  telpas vidū atrodas Rozes buduārs.

Pārējie dalībnieki  izvietojas abās pusēs ROZEI. KROKUSS novietots  tā , lai viņam līdzās vienā pusē būtu MUŠA BIZA, bet otrā  - divas puķes un aiz tām ROZE.

Aksesuāri:  Buduāram - kušetīte ,rozā sega, spilvens,aizslietnis, grīdas paklājs, rozes attēls vai glezna ar rozēm pie sienas, spoguļgaldiņš ar spogulīti, pomāde, rožu smaržas,vēdeklis, rozā vai sarkana naktslampiņa. Rozā un zilas aploksnes ar vēstulēm. Smarža ar pulverizatoru Krokusam.
2 mušas . Katra apmēram dūres lielumā. Mušu lelles piestiprinātas pie apmēram 1 m gara lokana kāta, lai tās varētu tirināt , riņķot pa gaisu, bužināties ar lellēm gar matiem utml..

Tērpi:   Krokusam un Rozei  vēlami  ziedu krāsai atbilstoši tērpi. Var būt cepures. Rozei vēlams būt dekorētai ar rozi. Muša var būt zilā tērpā un īsos, kuplos tilla svārciņos, meitenīga  ar bizēm,krellēm, gaišām saulesbrillēm. Pārējiem grupas dalībniekiem vēlami ziediņi pie apģerba un spilgti aksesuāri – spilgtas zeķes, kurpes. Mušiņam – saulesbrilles, kuras viņš uzliek vien izrādes beigās pirms savas replikas.

Scenārijs.

Ienāk ROZE rītasvārkos  un noguļas uz kušetes, apsedzas, izslēdz naktslampiņu un aizmieg.  Ienāk KROKUSS , skaņo ģitāru.

KROKUSS  ( ģitāras pavadījumā izdziedot dziesmas “Kaktuss” ( G. Freidenfelds/G. Selga) melodiju )

Krokusi reti zied, lēni jo lēni aug… (noklepojas) … paklanās publikai. Kur tad aplausi? ( kāpjošā intonācijā kā šovmenis) Sveicam Ķeguma Ģitārstudijas dalībniekus!

Ienāk ĶĢ dalībnieki, ieņem vietas.Paklanās.MUŠA BIZA nāk turēdama galvu uz spilventiņa.Atnākusi turpina snaust. MUŠAI līdzi lelle – muša.( varbūt piekārta pie jostiņas, lai to viegli varētu noņemt)

KROKUSS ( vērtējoši vēro un slavē) Mūsu meitenes šodien košas kā puķes.

KROKUSS stāda priekšā Ķeguma Ģitārstudijas dalībniekus ( izņemot Krokusa, Rozes un Mušas Bizas lomu atveidotājus) un dod vārdu Dacei.

DACE  (Ķeguma Ģitārstudijas vadītājas Daces Priedoliņas ievadvārdi.)

MUŠA  BIZA  A-ah ( žāvājoties).Nu gan trokšņo par daudz.  Pamodināja. Bet  varena te, ziedu bodē bija ziemas guļa. Ne par siltu, ne par aukstu un ziemā puķes  nekairina nāsi …. Bet kas tad tas? ( ošņājas) …. Es smaržu jūtu. Vai tiešām  … pavasaris … būtu ? Laiks mosties un … laisties? ( lūkojas laukā pa logu)
Beidzot debess bļoda
Atvāzusies - pilna zila gaisa.
Dzērves lidodamas pāri
Lidmašīnām ceļus taisa.
 … žžž…. Ī-ī- jāh … ( muša lidinās griezdamās uz riņķi)
"Visskaistākais gadalaiks” ( V. Atāls/ V. Atāls)
 MUŠA  BIZA  ( bažīgi) Tikai kur mans mīļākais Mušiņš? Rudenī kopā gūlāmies, bet nu  neredzu nekur …  Kāds posts! Es viņu tik  karsti mīlēju. ( izmisusi)  Ko tagad … mīlēšu? ( sauc) Mu-u-ušiņ!  Mu-ušiņ, mans mīļais!

KROKUSS  Ak, tu dieniņ! Mēslu muša pamodusies! ( līksmi)  Tikai nelaikā, mēslu vēl … nav. ( bažīgi) Ka tik nesāktos.

MUŠA  BIZA ( mazliet apvainoti) Es tev neesmu nekāda mēslu muša. ( lepni) Mani sauc Biza.

KROKUSS  Atvainojos, Bizas kundze. Prieks iepazīties. Esmu Krokuss.

MUŠA BIZA  Ah, cik jauks! K-r-r-o-kus-s-siņš.
MUŠA BIZA palido uz KROKUSA pusi.

MUŠA BIZA Tu tāds izspūris.(koķeti) Re kādas man smukas kājas. ( rāda kājas un rokas) Varu palīdzēt saķemmēt tev matus.( staipa roku pirkstus kā ķemmējot un lidina lelli mušu uz Krokusa galvu)

KROKUSS   ( gaiņājas) Nevajag ar … tām kājām  … otram kāpt uz galvas. Es pats … ( neveikli glauž sev cekulu)

MUŠA BIZA ( enerģiski, kā reklamējot sevi)
Es esmu muša Bizīte
Man vairāk nenāk midzīte.
Es lidoju pa gaisu
Un lielu troksni taisu
Ž-ž-ž…

ROZE lēni mostas no mieg. Noņem segu. Iededz lampiņu. Paņem spogulīti, kārto matus.
KROKUSS sāk improvizēt uz ģitāras …piemēram, „Lady in red”( Chris DeBurgh).

ROZE  ( miegaini žāvajas) Ah-h.

ROZE izstaipās. Iet aiz aizslietņa novelk halātu ,pošas. KROKUSS izbrīnīti vēro viņu.

KROKUSS  ( pārsteigti) Ak, cik skaista! Kas viņa ir? ( apmulsis, pie sevis)  Man … sīpols sāk uzkarst.
MUŠA  turpina riņķot ap KROKUSU.

MUŠA BIZA  Bet es pirmā tevi atradu. Tā tikai kaut kāda tur prasta roze, bet tu - s-s-s-mukais Kr-r-rokus-s-s.

KROKUSS  ( atvēcinās) Tiš - prom.

 MUŠA BIZA  ( glaimīgi) Cik žēl. Es labprāt palīdzētu tik jaukam krokusam. ( pie sevis) Neatstāšos es no viņa. Gan jau kaut kā izpatikšu un iepatikšos.

Dziesmas laikā MUŠA vēršas pie KROKUSA. KROKUSS pie ROZES. ROZE skatās spogulī ,kārto frizūru, pielabo lūpu pomādi un smaržojas.

„Mazs cinītis”( R. Pauls/ G. Račs)

KROKUSS ( minstinās) Muša,… nāc.

MUŠA BIZA  ( priecīgi) Ak, beidzot viņš sauc mani. ( tirinās no prieka)

KROKUSS ( domīgi) Es iemīlējies , liekas, tā kā muļķis.

MUŠA BIZA  Ah!

KROKUSS Aiznes vēstuli tai skaistajai puķei ( apmulsis) … Rozei.

MUŠA BIZA Rozei? ( pie sevis, vīlusies) Redz, jau iemīlējies,( īgni)  bet mazliet greizi … ( cerīgi) toties  aicina mani. Tagad jāturpina izpatikt. ( iztapīgi) Protams, mīļo Krokusiņ. Ak, visu ko Tu vēlies.

Vēstuli  puķes dodot no rokas rokā nodod ROZEI. MUŠA lidina apkārt kā mēģinot atņemt.

„Pērles un dimanti” (G. Lazdāns)


ROZE ( pie sevis) Kur esmu pamodusies? Kas  šī par savādu vietu?

MUŠA BIZA  Puķu bode.

ROZE ( izrādot , ka vēsi) Mazliet pavēsi.

MUŠA BIZA  Tevi atveda no … siltas vietas.

ROZE Puķu bode? ( skumji) Te ir vientulīgi. Kur ir mani draugi?

MUŠA BIZA  ( pie sevis) Jā, labāk būtu palikusi ar tiem.( nevērīgi) Te tev vēstule.

ROZE Paldies, Mušiņ. Cik tu laba. Un kas tur rakstīts? (lasa)
“Ai, brīnišķīgā Roze.  Vai ticat iepriekšējām dzīvēm? Reiz satikāmies mēs …” ( ROZE apmulsusi apklust. Viņu pārtrauc dziesma )

„Meitene ar kallu ziediem” (R.Pauls/I.Ziedonis)

ROZE ( izbrīnīti)… ko vēl ne! Lūk, ko viņš apgalvo.( turpina lasīt) “Mēs satikāmies daudzas reizes, skaistā Margarita, liegā Solveiga un krāšņā Kleopatra.”
( Mušai) Klausies, Mušiņ, ko viņš raksta. “ Daiļā Roze, atceros tavu skaisto augumu. Medaini saldu un līganu. Tu gāji pa valgo šķirtni starp viļņiem un liedagu. Matu vērpetes aizklāja tavu seju. Es biju kā apburts. Mans skatiens laizīja tavu augumu no lejas uz augšu un atkal lejup…” (samulsusi apraujas, pie sevis) Nevajadzēja skaļi lasīt.


MUŠA BIZA  ( sašutusi)  Ui, nekauņa! ( ziņkārīgi  lienot virsū) Ko vēl viņš raksta?


ROZE (steidzīgi aizklāj vēstuli) Tas arī viss un viņš … ( domīgi) nav parakstījis. Kurš tas ir?

MUŠA BIZA  ( pie sevis) Ha, lai pati galā tiek! Es neiešu šai palīdzēt. Ir mīlas lietās katram jācīnās par sevi. Man pašai vajag Krokusiņu. Gan viņš nāks pie prāta… ( Rozei) Es … nezinu.

ROZE ( minot) Varbūt cēlais Amarillis?

MUŠA BIZA  (vienaldzīgi)  Nu , varbūt. Es bite neesmu un puķes neatšķiru.

ROZE ( koķeti)  Es … viņu ķircināšu. Lūk, aiznes, Mušiņ, viņam atbildi. ( iedod vēstuli)

MUŠA BIZA  ( skaļi) Mēģināšu, ( pie sevis, īgni ) ja izdosies … (viltīgi) bet ko tad dzīvē īsti zināt var.

 “Neko nevar skaidri zināt”. ( G. Veits /Ā. Elksne)    
            
MUŠAar vēstuli rokās  dejo un priecīgi izaicina KROKUSU. Viņi dejo bugi vugi, bet KROKUSAM uz beigām apnīk un MUŠA paliek viena lēkājot. Viņa saīgst.

MUŠA BIZA 

( plivinādamies un šaudīdamies, kā svārstīdamās)

Varbūt mīlu,
Varbūt ne.
Var būt citur
Varbūt te,
Varbūt šodien
Varbūt rīt
Vai tad var
Ko apsolīt…

 ( apņēmīgi) Nedošu es viņam vēstuli!

MUŠA mēģina nobēdzināt vēstuli ,viņai liekas, ka izdevies , bet puķes vēstuli atrod un paņem. Vēstule lēni ceļo no rokas rokā pie KROKUSA. Pārējās puķes jūsmo, osta un pauž katra savu attieksmi. ROZE izrāda, ka viņas kaisle ir pamodusies.

”Apsoli man neko” ( R. Vazdika)

MUŠA iztapīgi lidinās ap KROKUSU.

MUŠA BIZA  (saldi)  S-s-s-s- skaistulis. S-s-s-skaistulis.

KROKUSS  ( steidzīgi) Vai manu vēstulīti Rozei atdevi?

MUŠA BIZA  Es viņai tavu atdevu.

KROKUSS  (nepacietīgi) Ko viņa atbildēja?
   
MUŠA BIZA  (tēloti) Tā … Roze?  Itneko. ( klačīgi)  Tā  iedomīga ir, un līdzīga ar gaisa grābslēm magonēm.

„Mīļā Magonīt” ( Z. Liepiņš/ K. Dimiters)

Puķes pasniedz ROZES vēstuli no rokas rokā līdz tā sasniedz KROKUSU.


KROKUSS  ( līksmi) Ak, viņa tomēr atrakstīja. Laime! Ko tā raksta?

MUŠA BIZA  ( īgni) Atrakstīja?  S-s-s-sūdīgi!

KROKUSS  Kādi sūdi? ( nevaļīgi) Klusu , Muša!
 ( lasa ar aizvien pieaugošu pārsteigumu)

„Jums salda mēle, cienīts kungs, un lokana.
Vai grūti tādam lepnam kungam
Uzrakstīt par sevi kādu labu vārdu?
Ikkatram gailim tīkas krūtis riezt,
Kaut stāv tas tikai aizkūtē uz mēslu kaudzes,
Un naski ķērcot sola vistām treknus tārpus,
Ja pašas braši  kašāsies pa čupu.
Bet varbūt Jums nav it nekādu nopelnu?
Pat tik cik minētajam vistu virsaitim?
Un solīt neprotat ne tik cik muša aiznest var ar paunu?
Nu ko tad lienat man par precinieku?
 Vai Jums tik liela kaisle ir, ka pazaudējāt kaunu?”

KROKUSS izskatās apstulbis. MUŠA smejas

MUŠA BIZA  Si-si-sī, si-si-sī! ( pie sevis) Nav nemaz tik slikti. ( Krokusam) Redz, kāda nejauka. Man gan liekas, ka Jūs esat brīniš-š-šķīgs. S-s-smaržīgs.

KROKUSS  ( īgni) Ko tu saproti! Vai tevi aicināju?

 MUŠA BIZA   ( mīlīgi) Vai tu jau aizmirsis, ka aicināji, saldumiņ?

MUŠA  lien virsū ostīt KROKUSU. Grib bučot. KROKUSS gaiņājas .

                               „Jel dod man bučiņ’” ( I. Vīgners/ A.Krūklis) 

MUŠA lēkā apkārt un lien pie katra prasot bučiņas , arī publikā. Lien pie deguna KROKUSAM.

MUŠA BIZA  Nu, Krokusiņ, lūdzu… bučiņu…

KROKUSS atgaiņājas.

MUŠA BIZA  ( cenšoties labināties, ošņājas) Cik tev laba smarža.

KROKUSS  ( bažīgi) Jau mušas slavē manu smaržu. Laikam būšu slikti nomazgājies.

KROKUSS izvelk smaržas un steidzīgi smaržinās.

KROKUSS ( sapņaini)  Kaut tikai es patiktu Rozei.

MUŠA BIZA  Tak, dulls , kas dulls viņš palicis. Ko lai es saku? Pavasaris viņam galvā. Cerēšu, ka pāries.

„Ak, pavasar’” ( A. Vinters/ A.Vinters)

KROKUSS ( ilgpilni) Īsta mīlestība nepāriet. Roze arī mani mīl … es jūtu.

KROKUSS sūta ROZEI jaunu vēstuli. MUŠA grib pārtvert un nobēdzināt, bet puķes pasniedz to no rokas rokā. MUŠA nesekmīgi cenšas traucēt.


MUŠA BIZA  ( aizkaitināti) Kas par nodevību! Fui,  puķes nejaukās!

Puķes izrāda prieku par MUŠAS neveiksmi. KROKUSA vēstule sasniedz ROZI.

MUŠA BIZA  (ērcīgi)  Ah! Man mazliet neveicas.( piecērt kāju)

ROZE  (aizrautīgi) Ak, šī vēstule! Kā es to gaidīju! ( pieliek roku pie vaiga)  Esmu nosarkusi. Ko viņš  raksta?

ROZE lasa un piespiež vēstuli pie krūtīm.

„Gabaliņš no sirds”( H. Ozols, S. Zapacka)


ROZE ( lasa)
„Vai gribi zināt manu vārdu , daiļava?
Bet baidos atklāt to vēl vairāk es par savu sirdi,
Kas  sārtojas kā violeta asins lāse.
No ārpuses tā vēsa šķiet kā rīta blāzma,
Un netiek līdzi rožu izšķērdīgam krāšņumam
Kā agra pavasara rīti vasarvidus pēcpusdienas svelmei.”

MUŠA lien pie ROZES.

MUŠA BIZA  ( iztapīgi) Ko niekus, Roze, neņem to par pilnu.( atmet ar roku, līdzjūtīgi)  Nav viņš tev īsti pāris. Tas nav Amarillis.

ROZE pārņemta ar vēstuli un sevi.

ROZE Nav Amarillis? Ļoti labi. Tas pārāk iedomīgs, lai rakstītu tik kvēlas vēstules.

MUŠA BIZA  Bet šis ir niecība un nebūs tev pa prātam.

ROZE ( aizkaitināti)  Ko saproti no mīlestības, spindzele! Ko jaucies?

MUŠA BIZA  ( iecirtīgi) Ak, skāde, skāde.(nopūšas) Itnekas te nelīdz.

ROZE vēro vēstuli.

ROZE (domīgi) Viņš laiku novilcina, uzdod mīklas … un grib, lai es tās minu. ( nepacietīgi ) Ai, man nav pacietības. Mana asins strauja.( kaislīgi) Gribu redzēt viņu!

ROZE sūta vēstuli KROKUSAM. Puķes to pasniedz no rokas rokā.

„Nāk nakts.” (A.Šteimanis/K. Elsbergs)


KROKUSS saņem vēstuli. ROZE pošas, lūkojas spogulī, kārto tērpu.

KROKUSS Es degu saraukumā. Ko daiļā Roze raksta?

„Ak, nesaki man to kas tev ir vārdā!
Es tevīm jaunu vārdu došu - labāku.
Par cēlo ziedu saukšu tevi lielā godā,
Kurš lepni nebaidās pat ledus zobenu
Un  sniega zobu, kuri citam nāve būtu!
Ir pavasaris savedis mūs vienuviet,
Un brīnums – mīlestība, ko es jūtu.

Es jūtu arī to kā smaržo Tava vēstule. Pēc smaržas atpazīšu tevi.”


ROZE nepacietīgi gaida, knosās, vēdinās ar vēdekli. KROKUSS bikli tuvojās ROZEI. MUŠA nervozē.

MUŠA BIZA Neej, Krokuss …, paskaties uz mani.

MUŠA cenšas izrādīties, lēkā. KROKUSS neredz MUŠU.

MUŠA BIZA ( nervozi, lecot pa vidu uz Rozes pusi ) Nē, nē, … ( pie sevis) pēdējs glābiņš. ( skaļi ) Roze, tu būsi vīlusies!

ROZE aizver acis un neredz MUŠU.KROKUSS pietuvojas ROZE.

ROZE ( laimīgi ) Tu beidzot atnāci pie manis.

KROKUSS ( bikli )  Esmu tavs Krokuss.

ROZE aizvērtām acīm ieelpo KROKUSA smaržu un atver acis.

ROZE ( mīļi ) Atpazinu. Jā, tu esi. Un es - tava Roze.

KROKUSS  ( aizgrābti) Jā.

ROZE un KROKUSS laimīgi apskaujas un KROKUSS ved viņu līdzās sev. Abi dzied kopā.


”Ļauj lai matu cirtas krīt” ( K.Kristofferson/I. Dzenis)


MUŠA BIZA  ( sarūgtināti) Ā-ā, kā-ā-āda nelaime.

Mostās MUŠIŅŠ , uzliek saulesbrilles paņem otro lelli - mušu un lidinās uz MUŠAS pusi. Abi satiekas.

MUŠIŅŠ  ( miegaini ) Z-z-z .Labu pavasari, mīļo Bizīt. Tu jau pamodies?

MUŠA BIZA ( priecīgi) Mīļo, Mušiņ. ( atviegloti) Kāda laime!

MUŠA un MUŠIŅŠ paliek kopā čubinoties. Trenkājas un lēkā.

MUŠA BIZA un MUŠIŅŠ  Ž-ž-ž.

„Mana mīļā meitene”( G. Račs/ G.Račs)
                               
                              
DACE  (  Ķeguma Ģitārstudijas vadītājas noslēguma vārdi. Dace iepazīstina ar lomu tēlotājiem, pateicas klausītājiem un vēl priecīgu pavasari.)                          

Koncertuzveduma beigas.

Dziesma uz publikas pieprasījumu.

„Tikai nesaki nevienam”( E. Veidemane/ A. Brīze)