otrdiena, 2013. gada 7. maijs

Dzeja. Nāra naktī.



... kas Tu esi ....

 Es - nāra naktī.
Dzēru vīnu
Un degvīnu
Teicu nē
Un negribu
Kamēr sametās žēlums
Par to
Ko  atraidīju

Tas , ko atraidām pārstāj eksistēt...

 *

Viņi dzīvo kā neprāši
Izšķiežot dienas un stundas
Krāsu tvanīgā košumā

Spilgti zilais - kā kaisle
Sarkanais – kaisle
Violets, zaļais
Kaisle, kaisle
Visi 100%
Visi 40 grādi

*

Dienā -
Redzēju smaidus
Meiteņu burvīgās sejās –
Saules zaķīšu bezrūpība
Ko nevar noķert
Un paturēt

Kā kristāla karafe
Izslīd ...

Durstīgas lauskas
Uz asfalta pelēkās sejas

Naktī -
Tauriņu trīsošais samts
Dzirkstošas pūdera zvīņas
Plānas mežģiņu zeķes
Mirklīgais reibums
Ko nevar atlikt
Uz rītu

Hei , gleznotāj
Uzglezno nakti
Lai būtu kur pārlaist dienu
Un tās cietsirdīgo patiesību ...

Uzglezno tiltu ,
Lai pārlido tauriņš
Upes salto nežēlību
Ar liesmās gailošiem spārniem


Dienā es meklēju mūs , caur vitrīnu spoguļiem ielūkojoties kafejnīcu puskrēslā.... Naktī – parkos un trokšņainos bāros... Varbūt vajadzēja otrādi....

..gleznā tilts ir tukšs... kur gan mēs esam...



  02.05.2010. no nepublicēta krājuma "Mazliet Parīzes šarma"

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru