Dzeja. Nāra naktī.

... kas Tu esi ....

 Es - nāra naktī.

Dzēru vīnu

Un degvīnu

Teicu nē

Un negribu

Kamēr sametās žēlums

Par to

Ko  atraidīju

Tas , ko atraidām pārstāj eksistēt...

 *

Viņi dzīvo kā neprāši

Izšķiežot dienas un stundas

Krāsu tvanīgā košumā

Spilgti zilais - kā kaisle

Sarkanais – kaisle

Violets, zaļais

Kaisle, kaisle

Visi 100%

Visi 40 grādi

*

Dienā -

Redzēju smaidus

Meiteņu burvīgās sejās –

Saules zaķīšu bezrūpība

Ko nevar noķert

Un paturēt

Kā kristāla karafe

Izslīd ...

Durstīgas lauskas

Uz asfalta pelēkās sejas

Naktī -

Tauriņu trīsošais samts

Dzirkstošas pūdera zvīņas

Plānas mežģiņu zeķes

Mirklīgais reibums

Ko nevar atlikt

Uz rītu

Hei , gleznotāj

Uzglezno nakti

Lai būtu kur pārlaist dienu

Un tās cietsirdīgo patiesību ...

Uzglezno tiltu ,

Lai pārlido tauriņš

Upes salto nežēlību

Ar liesmās gailošiem spārniem

Dienā es meklēju mūs , caur vitrīnu spoguļiem ielūkojoties kafejnīcu puskrēslā.... Naktī – parkos un trokšņainos bāros... Varbūt vajadzēja otrādi....

..gleznā tilts ir tukšs... kur gan mēs esam...

  02.05.2010. no nepublicēta krājuma "Mazliet Parīzes šarma"