Naktī atcerējos leģendu par karalieni
Giniveru un bruņinieku Lanselotu.
Reiz,
atgriezies no tāliem klejojumiem, viņš ievēroja, ka bruņinieks Persivals viegli
aizskar Giniveras kleitas apakšmalu ... Tobrīd miglainajā Albionā bija ziema,
garas tumšas, bezzvaigžņu naktis un
pelēkas, drēgnas dienas. Asinis Giniveras vēnās šķita pārvērtušās lēnā, vēsā
upē, kuras vārds ir Lēta ... viņa nebija redzējusi Lanselotu kopš pavasara.
Kādēļ ne Persivals? - Viņa domāja, - Lanselots mani ir aizmirsis, un, šķiet, ka
sniegs atnāks kopā ar manu nāvi. Liekas, jau dzirdu tās lēnos soļus
O!
Vasaras versme un kaisle ... saulē mirdzoši zobeni.
Uzmanies!
Zobens nozīmē sāpes.
Tavam
zobenam nav spala. Tam ir divi asmeņi.
Ja
es būtu dedzīgs tumšmatis Bruņinieks
Es
arī liktu savai Karalienei izvēlēties.
Es
teiktu – Madam, Jūs pieviļat mani ar citu!
Ja
Tu būtu Viņa
Tu
pavērstu vairogu spožu
Un
teiktu
Tie
– māņi! Princi, Tavi vārdi nodara pāri
Un
tad...
Izvilktu
ieroci savu
Arī
tam nav spala
Vien
asmeņi divi
Un
Viņa sacītu –
Es
jūtos viena savā karaļvalstī
Kamēr
Tavas domas kavējās pie citām
Es
esmu viena
Citu
ir daudz
Daudz
vienmēr ir stiprāk par vienu
...
un es jūtu kā zobeni viņu plaukstās zīmē sarkanas Likteņa līnijas. Man sāp par
abiem.
Ūdens
roze
Zem
ezera spoguļa gluda
Paslēpjas
Neredz
Neviens
Bet
Viņam
Ir
īpašas acis
Maigas,
dziļas
Kā
atvari
Viņš
Redz
caur spoguļa
Attēla
mānu
Ginivera
saka, - Es izvēlos Tevi.
Aizsviežu
zobenu, vairogu... Nogalini, ja tīk, ...
Atpogāju
samta kleitas sudraba sprādzes. Atraisu matus.
Ko vēl Tu gribi? Man nekā vairs nav!
***
Esi
mana Ūdensroze
Dzelmē
lūkojos
Pēc
Tevis
Līdaku
- sudraba šautras
Zāļu
biezoknī aizspindz
Zeva
zibeņu blāzmā
Ledas
asarās rūgtās
Baltspārnu
gulbis peldas
Esi
mana Ūdensroze
Dzelmē
ienirstu
Pēc
Tevis
Narcisa
matu rota -
Ezera
ūdeņi salti
Liegi
pār augumu klājas
Veroties
atspīdā Tavā
Nespēju
novērst skatu
*
Esmu
Tava
Ūdensroze
Vienu
mirkli – Ūdensroze
Vienu
- Tava
2011.
 |
| 2012.11. Līgatne. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru