Dramaturgu asociācija.

 Dramaturgu asociācijas mājas lapa : https://lugas.lv

Lugas.lv ir vienīgā vietne Latvijā, kur var atrast lugas iestudēšanai vai lasīšanai (kā arī – saturs būs noderīgs tiem, kas meklē scenārijus filmēšanai). Mājaslapu veido un uztur 2019.g. 12.jūlijā dibinātā “Dramaturgu asociācija”.

Šeit ir:

Gan mūsdienu, gan senāk rakstītas lugas, t.i., gan klasiķu un mūsdienas atzītu autoru, gan jaunu autoru dramaturģiskos darbus.
Gan Latvijā, gan trimdā tapušās lugas.
Lugas gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešu auditorijai.


Kontaktinformācija/contact us via lugas@lugas.lv, +371 27632070.

https://twitter.com/Tekstiteatrim ; Facebook – “Parunāsim par dramaturģiju”

Dalība Gunāra Priedes teātra festivālā 2024. "Pie mums martā" Lielvārdes Kultūras namā.

 23.03.24.

Lielvārdes Kultūras nams. Priekšplānā - vides objekts "Goda krēsls dramaturgam Gunāram Priedem".

"Goda krēslu Gunāram Priedem" rotā citāts.

Dramaturgu asociācijas biedri viesojās Gunāra Priedes teātra festivālā 2024. "Pie mums martā" Lielvārdes Kultūras namā. 23.03.24. Izrāžu  pusdienu starplaikā dalībniekus pulcēja jauna festivāla aktivitāte - erudīcijas spēle "Teātris", kurā bija jautājumi par latviešu dramaturģiju un teātri.

Erudīcijas spēle  "Režisori pret dramaturgiem" ar skatītāju iesaisti un balvām. Piedalos kā asociācijas biedre. Festivālā esmu arī vizuālā ietērpa māksliniece Ineses Tālmanes lugai "Pumpurs - ceļš uz Lāčplēsi" ( režisors Kārlis Lišmanis, Lielvārdes teātris). Priecājos, ka izrāžu starplaikos skatāma manu darbu izstāde "Sievietes dienasgrāmata".

Viktorīnu vada dramaturģes Kristiāna Štrāle Dreika un Inese Tālmane. Uz jautājumu atbild režisoru komanda. Viktorīnā uzvar draudzība, un balvas - Dramaturgu asociācijas publicētos lugu krājumus "Cilvēkspārns", "Cilvēkzvērs" un "Cilvēksvelme" saņem visas trīs komandas - režisori, skatītāji un dramaturgi.

Lielvādes teātra režisors un festivāla organizātors Kārlis Lišmanis un dramaturģe Inese Tālmane piesaka nākamo festivāla izrādi. 

Uz skatuves Ulbrokas amatierteātris "Dille". Luga "Kailais viesis" mūsdienu pasaka. Dramaturgs un režisors Indulis Smiltēns.

https://fb.watch/r2zMGMR_Qq/

Lugu aprakstu publikācijas Dramaturgu asociācijas mājas lapā.

Apciemojiet Dramaturgu asociācijas mājas lapu www.lugas.lv

Tājā atrodami lugu apraksti, iespējas sazināties ar dramaturgiem un vienoties par lugas iestudēšanu.

 * Lugas "Četras Lāses" apraksts ir šeit : 

 https://lugas.lv/?p=6490

Lugas fragments publicēts mēnešrakstā "Antiutopija" un lasāms blogā :

https://sandrasabinelitera.blogspot.com/2014/02/luga-cetras-lases-fragments.html

* Lugas ''Orfejs. Pāri upei" apraksts ir šeit : https://lugas.lv/?p=6502 

Lugas fragments  lasāms blogā :

https://sandrasabinelitera.blogspot.com/2014/01/luga-fragments.html

Mēnešraksts "Avīzes Nosaukums". 2023. decembra numura "Antiutopija" atvēršana. Autoru lasījumi. Rīga. 15.02.2024.

15.02.24. Kultūrvietā "1983" notika mēnešraksta "Avīzes Nosaukums " 2023. gada decembra numura "Antiutopija" atvēršana un autoru lasījumi kultūrvietā "1983", Rīgā.

Izdevējs - Valters Dakša. 

Galvenais redaktors - Jānis Skutelis.

 Labās un kreisās rokas - Valters Liberts, Guntis Kursišs.

 Grafikas dizains - Kristaps Šulcs.

 konceptuālais korektors - Dārta Andersone.

Izdevums veidots pārkopējot autoru oriģināli iesūtītos darbus. Izdevumā publicēto darbu autori : PUPA, Kristiāna Štrāle-Dreika, Andris Zeibots, Valters Liberts, Biruta Zujāne, Aija Sarma, LeaVinks & Renate Rasa, Liene Šterna, Anna Strautniece, Laine Džeriņa, Elīna Gailīte, U.M., Oskars Zvejs, Ieva Bite, Lauris Bērziņš, Miervaldis Bahs Dr. habl. lud., Sandra Sabīne Jaundaldere. Izdevumā ir arī piemiņas lappuse pāragri  aizgājušajam dzejniekam Andrim Ogriņam ( 1975 - 2023), kura lasījumu paveicās dzirdēt 2018. gadā Aspazijas un Raiņa vasarnīcā Dubultos.

Kultūrvietu"1983" atradu pēc ilgāka gājiena, un ne uzreiz, tomēr tā ir meklējuma vērta. Klausītāji tika lutināti ar melodisku, izpildījumu, kurā jautās mūziķa aizrautība un patiesa iemīlēšanās mūzikā. Diemžēl, nesaklausīju viņa vārdu.

Kamēr pa Avotu ielu, lietum un tumsai jaucoties, gāju uz Lienes ielas pagalmu, kurā veiksmīgi paslēpies "1983", minētais cipars veicināja atmiņas par laiku, kad man bija 17. Mācoties RLMV, nereti kājām devos mājup - no Lāčplēša ielas Keramikas nodaļas uz Purvciemu. Interjers rosināja atcerēties laikus, kad lietas bija vienkāršas. Lielie logi lika domāt, ka šeit reiz bijušas strādnieku darbnīcas. Atmosfēra bija atraisīta un lieliski piemērota lasījumam, telpa - plaša, labi apskaņota. Inteliģentā publika atsauca atmiņā lasījumus "Satori" grāmatnīcā, kad vēl apmeklēju RS Literāro akadēmiju. Jāatzīst, ka dzīve aizvien vairāk atgādina torti, kur kārtas klājas viena uz otras. Liekot torti kopā, kārtas viena otru nosedz, bet brīdī kad nogriež gabaliņu, atklājas visas reizē, bet arī tad vien cepējs zina, ko tieši viņš sacepis. Glāzīte bija skaidrs ūdentiņš, ko uzdzert saldo "atmiņu tortei".

Ievadvārdus teica Valters Liberts, Jānis Skutelis un Kristaps Šulcs. Lasījumā piedalījās vairāki autori. Lasa Lauris Bērziņš. Šamaniskā manierē tika nolasīti arī PUPAS dzejoļi.

 Pasākuma gaitā man bija prieks un gods nolasīt lugas "Četras Lāses" fragmentu.

Elīna Gailīte

Anna Strautniece.

Liene Šterna. Paldies "Avīzes Nosaukums" cilvēkiem par radošumu, laipno uzņemšanu, atbalstu literātiem un lasījumiem, kuros varam viens otru iepazīt. Paldies Kultūrvietai "1983"! Lai veicas un turpinās! Iedvesmu radošajiem un darošajiem. Lai laimīgi.

 

Dzeja. Desmit minūtes.

 

Dzeja. Vēja ziedi.

Vien liegie ilgu ziedi

No debesīm lejup līkst,

Vien liegie vēja ziedi

Debesīs ieaugt drīkst.

Es aizveru acis un jūtu

Kā debesu pļava zied,

Tā ir tikai ilgām lemta 

Ne tajā palikt, ne iet.

07.06.23.

Poetry

I wish I had a huge red car

I wish you hadn't lived so far

I wish you had a white nice horse

I wish I hadn't made things worse

I wish we had a birdlike wings

I wish we hadn't so much things

And we would go away

2023. 

Krāsojāmā pasaku grāmata "Jutis Sajūtiņš un viņa draugi.

 Pēc biedrības "Arimondi" iniciatīvas meklējam atbalstu krāsojamās pasaku grāmatas radošajam procesam.

Iecerēts uzrakstīt 19 pasakas, kuras papildinās 19 lineāri, krāsojami zīmējumi. Katra pasaka stāstīs par kādu konkrētu emociju. Zīmējums ilustrēs to.  

Emociju zinība, spēja tās atpazīt gan sevī, gan citos, ir sevišķi būtiska bēniem ar īpašām vajadzībām, kuriem ir apgrūtināta emociju izpratne un uztvere, piemēram, ar viegliem un vidējiem autiska spektra traucējumiem, bērniem ar Dauna sindromu un bērniem ar uzvedības problemām.

Mana personīgā pieredze audzinot  īpašo bērnu liecina, ka emociju izpratnes vairošana bērnam ir absolūti nepieciešama, bet atbalsts vecākiem vajadzīgs vēl jo vairāk, jo audzinot šādu bērnu, katra diena ir kā pārbaudījums. Neatpazīstot vai jaucot emocijas, sajūtas bērns var nonākt galējā apjukumā un izdarīt liktenīgas izvēles. Vecākiem jāspēj būt līdzās, saprast kas īsti notiek ar bērnu, un palīdzēt kamēr vien tas iespējāms. 

Tas, ko nepagūstam vai neprotam apgūt bērnībā, var radīt neatgriezeniskas sekas īpašā cilvēka pieaugušajā dzīvē, un nopietni skart arī līdzcilvēkus.

Īsas pasakas, kuru sižets ir kodolīgs, atpazīstams un spilgti raksturo konkrēto emociju, viegli saglabājas atmiņā un ļaus bērnam identificēt līdzīgu emocionālo notikumu nākotnē. Ilustrācijas izkrāsošana padziļinās un nostiprinās pasakā ietverto domu, un krāsojot grāmatas attēlus, bērns kļūst arī par savas grāmatas līdzautoru.

Pasakas rakstīšu un izkrāsojamo ilustrāciju zīmēšu es.

Ceram, ka iecerētā grāmata reiz arī materializēsies un sasniegs savu mērķi - palīdzēt bērniem un viņu vecākiem.

 Lai grāmata sasniegtu tos, kuriem tas visvairāk nepieciešams, rūpi turēs biedrība "Arimondi".

Iniciatīvas grupa - biedrība "Arimondi"  https://arimondi.weebly.com

https://www.facebook.com/ArimondiLV/

Ieskatam - ievada pasaka un vēl viena. 

Jutis Sajūtiņš.

Esi sveiks! Prieks iepazīties! Mans vārds ir Jutis. Mana ģimene ir jutoņi. Tāpat kā Tava ģimene ir cilvēki. Man ir tēvs Justs, māte Justīne un daudz radu. Mēs ļoti mīlam viens otru.

Reiz, kad manis vēl nebija, māte Justīne iemīlējās tēvā Justā un izdēja olu. Tēvs Justs to izperēja un es – Jutis izšķīlos, izčaumalojos, izripoju un sāku izdzīvoties pa pasauli. Es aizvien mācos izjust to, kas notiek. Lai es to varētu, man ir dzirdīgas ausis, jutīgi mati, mēlē, deguns, pirksti, āda, acis un pats galvenais – sirds. Un vēl man ir jauka draudzene Juta.

Kad redzu, kā pasaule reizēm top gaiša, reizēm – tumša, tēvs Justs saka, ka tā ir diena un nakts.

Kad ievēroju, kā pasaule daždien kļūst koša, daždien – pelēka, māte Justīne skaidro, ka to sauc par prieku un bēdām.

Kad jūtu, ka pasaule reizēm ir silta, ka karsti metas, reizēm – auksta, kā drebuļi, draudzene Juta smejas, ka to dēvē par „mīlēt” un „nemīlēt”.

Vēl es jūtu, ka reizēm ir skaļi, klusi, smirdīgi, smaržīgi, mīksti, cieti, mierīgi, garlaicīgi un tā bezgala. Dažkārt man visi mati ir gaisā no tā, ka es vienlaicīgi visādi jūtos. Iedomājieties , kā ir ar baudu ēst kaut ko garšīgu un just kā tas smird un bažīties, ka varbūt no tā var sākt sāpēt vēders un draudzeni var kaitināt kā ožu.

Vislabāk man patīk jūsmot. Visjūsmīgāk ir jūsmot kopā. Vismazāk man patīk raudāt. Visraudīgāk ir kaukt kopā. Mēs jutoņi to labi zinām, sanākam barā un tad tik līksmojam, lecam, jokojam, uztraucamies, garlaikojamies, tracināmies, baidāmies ... Iedomājaties, cik bailīgi kļūst, kad bailīgi jūtamies! Kad stāstam kā mūs apdraud, kā grib uzbrukt un ko var nodarīt! Kad mums apnīk, mēs darām ko citu, piemēram, jokojam. Darīt kopā nozīmē pavairot darīšanu. Just kopā nozīmē pavairot jušanu.

Jūti kopā ar mums.

Tavs Jutis.

Aizdomīgais Ērglis.

Reiz dzīvoja liels, skaists Ērglis, kuram krūtīs bija greiza sirds. Ārēji greizumu nevarēja redzēt un pārējie putni viņu cienīja. Kad viņš izpleta spārnus lidojumam, putniem no apbrīnas atvērās knābji un tie sauca, - Ak, cik vareni! Tu esi lielisks!

Tomēr greizā sirds neļāva Ērglim priecāties par to, kas viņam bija un justies laimīgam.

- Ejiet prom, liekuļi, - Viņš uzbļāva putniem.

- Pārējie tikai izliekas, ka ciena un apbrīno mani, - īgņojās Ērglis, - Patiesībā viņi mani izsmej un muļķo! Es to nepieļaušu! Vislabāk ir dzīvot no citiem nomaļus. Tad viņi netiks klāt ar savām nelietībām.

Ērglis vientuļi apmetās visaugstākā koka galotnē.

Tad kādu pavasari koka galotnei garām laidās Ērgliene. Viņai iepatikās skaistais Ērglis.

- Tu esi skaists, stiprs, gudrs un labs! – Viņa teica, - varbūt mēs varētu novīt te galotnē ligzdu.

- Mh, - novilka Ērglis, - Tu tikai gribi atņemt man koku. Piemuļķot mani.

- Nē, - smējās Ērgliene, - Tu man patīc. Skaties pats. Es pierādīšu.

Ēgliene sāka vākt zarus un saknes, vīt ligzdu un drīz vien izdēja pirmo olu.

Tomēr lai ko viņa darītu, Ērglis nemitējās bozties, – Tu mani muļķo un izliecies laba. Es tev neticu. Patiesībā Tu esi slikta! – Viņš ķērca.

Ērgliene noskuma, bet perēja vēl cītīgāk. Ērglis aizvien izskatījās aizdomu pilns un īgns. Dienas drūmi ritēja. Ērglienei gribējās prieka.

- Vai tu varētu man uzdziedāt? – Viņa uzrunāja Ērgli. – Esmu dzirdējusi, ka citi putni dzied kamēr viņu sievas perē.

Tobrīd Ērgļa sirds sagriezās pavisam greiza un viņš neganti iebrēcās, - Tev labāk patīk citi putni! Mani tikai izmantoji, lai dabūtu ligzdu! Tu esi mele! – Un viņš padzina Ērglieni no ligzdas.

- Es nevienam neļaušu sevi muļķot! – Viņš brēca.

- Protams, sevi tu piemuļķo pats, - garām laizdamies noteica Ūpis.