Te
Āfrikas svelmainais sāns
Un Rietumu versmainais okeāns
Kurš reiz kā ļaundaris Krons
Aprija bērnu
Atlantu
Palika kumosu sauja
Te
Zeme kā raupja plēve
Uz tikko virduša piena
Savelkas grumbās
Un trīc auglīga, tauka
Kur Dievs pieliek pirkstu
Piebriest par vulkāna
Pienīgo krūti
Te
Redzu to simtiem reižu
Pār kalnu gālēm un lejām
Katru reiz aizraujas elpa
Teide
2018.gada janvāris.
Pāri galvai
Peļu vēderu debesis
Mīkstas, pelēkas, nekādas
Kaut kur virs vēderu mākoņiem
Lidmašīna lido uz Tenerifi
Es to neredzu
Pele uz sejas
Mīksta, pelēka
nekāda
"Tec, pelīte, pazemīti,
Apraug' manu mūža māju."
Raugi, vēl viena
Sapelējusi diena.
2018. gada 30.marts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru