otrdiena, 2018. gada 20. marts

Dzeja. Triptihs. Par Vilceni, Dzērvi un Valdnieci.19.03.2018.



*
Kādu brīd viņa juta
Dzīve nenotiek
Tā trun un pelē
Tā pūst, sakalst un čākst
Tā raujas mazumā
Klaidoņa kailais augums
Mūžīgā drēgnumā salst
Vai tas pazemes priekšnams?
Bezzemis vaicā
Bet vēl nav 
Tā - tēvu zeme
Saku
Vilcene nesaprot joku
Un apraudas kā muļķe
Kas te ko raudāt
Nav par ko
Te neviens tevi nebaros
Par kaukšanu
Tu - aizbēgusī vilka sieva
Pamestu kucēnu māte
Sniegā asiņu lāse
Nopil
Jo kādudien viņa juta
Dzīve nenotiek
*

Noliektu galvu
Caur pieri
Tā viņa glūn
Un bīstas nieka
Trīs kājas tai
Ceturtā  nograuzta
Slazdā
Asiņu paltī
Tev pietiek ar divām
Es saku – celies
Bet viņa tik glūn
No apakšas
Liekusies kā āķī
Uz atejas grīdas
Tur viņas vieta?
Ar birsti un lupatu
Kā salaulāta?
Celies, Valdniece
Es saku skaļi
Gana turēt muti!
Un atvērt to vienīgi raudām
Saki tiem to ko tie nezina vēl -
Tevi
Tad tā iesmej
Par mani
Kronis noviz
Un viņa ir prom
Ķepas nodip uz trepēm

Locekļi grodi un vingri
Gludena āda un spalva
Mirdzošas acis un ilkņi
Tu saki tev ilkņu nav
Miji pret knābēju knābi
Cērt kā durklis
Vardes un rupuči
Pagultēs palien
Tur tiem purs
Tur dīķis
Uguņi maldu
Kaltējas
Naudā un graudā
No papīra, zelta un sudraba
Kur sidraba birzs
Ne tuvu
Tai pagultei
Kur mūdži mudž
Dzērves knābiena bīdamies
Negaudies padziedi tautas dziesmu
Kas tik to nedzied
Policisti, skolotāji, pārdevēji, zobārsti, studenti
Suņi, kaķi un kanārijputniņi
Nedzied
Taču

*
Es skaitu un skaitu
Vienu ,otru, trešu
Es atrodu un neatrodu
Laiku svešu
Ne mana diena
Ne mana nakts
Ne mans pulkstenis
Ne mans maks
Es skaitu
Vienu, otru, trešu
Un gribu lai putniņš
Nepaliek bešu
Bez kripatas, tārpa vai grauda
Es skaitu putnus
Vienu, otru, trešu
Kā tie lidu pār lauku un mežu
Dievs lūdzu es tevi
Par putniem gaisā
Lai paliek tie brīvi
Ne iebāzti maisā
19.03.2018.
*

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru