Svinīgais pasākums "Lāčplēša diena". Piņķi. 11.11.2015.

"Par godu Lāčplēša dienai, 11. novembrī Kultūrizglītības centrā bija iespēja vērot muzikālu uzvedumu. Uzstājās koklētāja Rozīte Katrīna Spīča, vijolniece Rasa Jansone, māksliniece un literāte Sandra Sabīne Jaundaldere, Aleksandra Čaka dzeju lasīja aktieris Ģirts Rozentāls, pasākumu vadīja horeogrāfs Ernests Spīčs.
Pēc koncerta dalībnieki devās lāpu gājienā pie Brīvības cīņu Piņķu kauju piemiņas pieminekļa, kā arī pie Piņķu kapos guldīto trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietām."

/Publicitātes informācija./

Jaunsargi pie Kultūrizglītības centra Piņķos. 

Lāčplēša dienas svinīgais pasākums ietvēra svinīgo gājienu, muzikālu priekšnesumu, dzejas lasījumu un performances. Vijolniece un koklētāja Rasa Jansone, koklētāja Rozīte Katrīna Spīča un Nacionālo karavīru biedrības vadītājs Edgars Skreija.

Pasākumam radīju  četras performances, un piedalījos to uzpildījumā. 

1. performance "Uguns"

Uguns deja. Sākumā ir miera Uguns. Tā silda, kuras pavardā, ...

...bet Nemiers uzjunda to, iededz naida liesmu, dusmas un karu. (Bundzinieks - Ernests Spīčs,  Uguns - Sandra Sabīne )

Tad kāds nāk un baksta Uguni (rībinot bungas), dzenā to, Uguns kļūst nikna, tiek sakurināts naids starp cilvēkiem tautām, sakās vardarbība, karš, sāpes, uguns posta (bungas haotiski, balss - kliedzieni, vaidi) sarkans izgaismojums, skaņas savienojas un pāriet dziesmā "Visi ceļi guņiem pilni" (kokle, balss, bungas, vargāns).

Visi ceļi guņiem pilni,
Visi ceļi atslēgam.
Ar Dieviņa palīdzību 
Visam varu pāri tikt. 

/Tautas dziesma./

2.peformance "Nāve" un 3. "Atdzimšana". 

Nāves deja.  Neticiet, ka var gūt uzvaru karā. Tajā nav cita uzvarētajā kā vien Nāve.

Nāves dejas sakrālo aspektu esmu dejojusi vairākkārtīgi. Un katru reizi tā ir cita gan Laikā, gan telpā, veidolā un sajūtā. Vienu no reizēm esmu arī aprakstījusi esejā - Nāves deja.
Tās dejošana prasa pilnīgu ļaušanos un iepriekšēju sagatavošanos.
Tās dejošana ir "deja no gara" jeb improvizācija. Dejojot  nekad neesmu zinājusi, ko daru un ko darīšu nākamajā mirklī pat ja esmu centusies saplānot dejas gaitu. Būtu vietā arī brīdināt dejotāju, ka pēc Dejas ir jāspēj "iziet" no tās.

Performances vadmotīvs ir tautas dziesma: 

Tec, pelīte, Pazemīti,
Apraug' manu mūža māju.
Vai tā puva vai pelēja,
Vai skanēja staigājot. 

I daļa. Nāves deja.

 Nāve ir balta. Tā atnāk draudēdama, baidīdama , bet dejojot kārdina, vilina, apbur . Sākumā maigi, tad pārliecinoši. Jā, dejā Viņa ir dzīvāka par dzīvu. Viņa parādās , dejo un aiziet ...lai atgrieztos tad, kad to negaida...

II daļa. Atdzimšana. Jā, tas sāp , bet par to es neteikšu neko. Par to var pateikt tikai Neko, jo katrs vārds par to ir NEKAS.

Šķērsu dienu Saule teka,
Šķērsu nakti - Mēnestiņš.
Šķērsu teka Dieva zirgi
Nevažoti, negrožot.

/ Tautas dziesma./

4. performance "Gaisma".

Video ir fragments no Lāčplēša dienai veltīta sarīkojuma, kura tika lasīta dzeja no Aleksandra Čaka "Mūžības skartie". Gatavojoties koncertam tajā tika ietvertas 4 dejas - Uguns, Nāve - Atdzimšana un Gaisma. Video redzamas "Nāve " un "Atdzimšana".

Pēc koncerta. Paldies Lāčplēša dienas koncerta rīkotājiem Ritai Kudei, Silvijai Silavai, Arvīdam Dinijam Deģim, Ernestam Spīčam, brašajiem Piņķu jaunsargiem un visiem jaukajiem cilvēkiem, kuri darbojās līdzi un bija kopā ar mums Latvijas varoņu piemiņai.

Foto: Einārs Binders , Lelde Drozdova-Auzāne.

http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/27982-pinkos-ar-dziesmam-un-dejam-runa-par-patriotismu
http://www.babite.lv/lv/fotogalerija-lacplesa-dienas-pasakumi-pinkos/