svētdiena, 2013. gada 2. jūnijs

Dzeja. Dieviete teica.



 Dieviete teica:
- kam radīji mani par dievieti
to dievina bet zaimo
dievina bet aizmirst
dievina bet mīl citu

Sieviete teica :
- kam radīji mani par sievieti
to mīl bet zaimo
mīl bet aizmirst
mīl bet dievina citu

To viņas teica Vīrietim, bet ko tad viņš te var darīt.

*
kad es domāju par dievietēm
es redzu
botičelli venēru, dantes beatriči
sofijas lorēnas un andželīnas džollijas filmās
un glamūros žurnālos
manekeņu sejas uz reklāmām
pornozvaigžņu augumus
dejojošas prostitūtas sarkanās vitrīnās
un kailu meiču plakātus virs jaunekļu gultām ...

kad es domāju par dievietēm
es redzu
pallādas marmora tēlu
auļojošas amazones
vestālietes nevainību
mūķenes plandošo tērpu,
māti terēzi
anglijas elizabeti,  princeses diānas
un  ... parastu  meiteni
kurai  mirklis
dāvina dievišķību
uz mirkli
miljoniem dievišķu meiteņu
un  .... skumjas viņu acīs.

*

kad es domāju par sievieti
es redzu
mazas sārtvaidzes skaitām dzejoļus
un lecam polku vecākiem par prieku
mulsi smejošas skuķes
nosarkušas jaunavas
kuras pūlas būt pieredzējušas
smaidošas līgavas
un viņu mātes saraudātām sejām
jaunas sievas grūtiem vēderiem
un īdošiem bērniem pie rokas
nogurušas ģimenes kopējas
stiepjam pirkumu saiņus
un kantoristes, kuras „zina kā vajag”
slēpjam bālumu solārijos
no tērēšanas sanīkušas bagātnieku kundzes
un taupīšanas iztērētas nabadzes
pamestas pusmūža laulenes
un naivās atvīlējas
ar viltīgu smīnu uz lūpām
redzu uzblīdušas resnas sievas
klīstam pa bodēm
un izkaltušas večas pa kapiem
un vēl
es redzu skumjas viņu acīs


reiz es domāju, ka skumjas
tas ir skaisti


No nepublicēta krajuma "Mazliet Parīzes šarma" 2010.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru