trešdiena, 2022. gada 9. novembris

Dzejas videogrāmata "Mēness Lāsēs". 4.daļas.

Krājumā ietvertā dzeja tapusi 1996 - 2003 gados. Ilustrācijas -2017. gadā. Lasījuma stāstu veido sievietes un divu vīriešu sarakste. Kāpēc publikācija tieši šajā laikā, kad pakausi svilina tuvā kara elpa, bet sejā dveš pašmāju politiskais un saimnieciskais apjukums? 

Mana atbilde ir - agrāk nebija iespējams. Varbūt jāmeklē atbildi nepiepildītajos sapņos, iedomās, alkās? Šie dzinuļi ir doti, lai tuvinātu cilvēku mīlestības laimei un radošumam, bet visbiežāk aizved uz tukšuma bezdibeni.

Videogrāmatu sadalīju posmos - 1. daļa "Veltījums" un "Sapņi", 2. daļa "Iedomas", 3. daļa "Alkas", 4. daļa "Teksti".

 Attiecības ierasti sākas ar sapņiem, izsapņotu mīļoto un izsapņotu laimi.


Otrā daļa "Iedomas" ir kā ūdens spogulis, kuru satraucis vējš. Tā atstaro emociju ņirbu.


Trešā daļa "Alkas" ir apslēptais. "Alku varoņi" grib dzīvot kā "varoņi"- brīvi, droši, spilgti un neierobežoti. Varam vērot, vai tas tiešam aizved uz brīvību un radošumu vai zināšanām. 



Ceturtājā daļā iekļāvu performanci "Bajāns un Roze", dzejoļu tekstus un pēcvārdu. 

Performancē "Bajāns un Roze" piedālās talantīgais lietuviešu mākslinieks un mūziķis Eugenius Raugas. Performance tapa Starptautiskā ilustratoru plenēra laikā Zasā, kurā zīmējām ilustrācijas Raiņa bērniem veltītās dzejas grāmatai "Satikšanās sabiedrībā". Performance radās pēc darba un bija brīva improvizācija, bez mēģinājuma un kopēja rīcības plāna. 

Tekstu sadaļā iespējams dzejoļus lasīt no lēni pāršķirtām videolappusēm.

Pēcvārdā atbildēju uz jautājumiem, kuri radās lasījuma gaitā:
1.Kā tapa dzejoļi?
2. Kā tapa lasījums?
3. Kas ir lasījuma varoņi?
4. Kāds ir lasījuma vēstījums?
5. Kāpēc nosaukums ir "Mēness Lāsēs"?

Dažas atbildes mani pārsteidza tā, ka bija jāatzīst - mākslinieks un dzejnieks savā mākslā un dzejā "redz" tālāk kā realitātē, uzraksta vai attēlo vairāk kā tobrīd zina.

Pašās beigās paslēpusies  maza animācijas "odziņa".



Lasījumu papildina video no mana arhīva, hanga spēle un resursi no www.pexels.com un YouTube.com

Darbu beidzot jāsaka, ka veikšana kopumā ir ņēmusi daudz vairāk laika un pūļu kā bija domāts. Lai kā gribētu, visu viens pats tomēr nevar iespēt, un bieži bija jādomā par Raiņa viedo un jautro dzejoli. :)



Viens pats trīs gadus aru, aru, aru, aru —
Viens pats sev visu pataisīt varu, varu, varu, varu —

Viens tēsu,
Viens plēsu,
Viens ogles dzēsu —
Viens kaļu,
Viens maļu,
Viens sālu gaļu —

Vēl trūkst vienu, divu, triju, simtu lietu:
Nažu, važu, cirvju, virvju, šķietu, sietu —
...














trešdiena, 2022. gada 29. jūnijs

Dzeja. Cikls "Sievietes Dienasgrāmata" 2022.

 "Sievietes dienasgrāmata"* ATMIŅA.

Ieskatos akā -
Debesu atspīdums
Piemāna. 
Tur - dziļumā
Debesu nav.
*
"Sievietes dienasgrāmata" * ZELTA AVOTS.

Pie zelta avota
Visam tic
Visam, kas viz.
Saules dzirkstele ūdenī rit
Šodien, ne rīt.
*

"Sievietes dienasgrāmata" * IEDOMAS.

Tievu kātiņu,
Slaika un līgana,
Savvaļas tulpe -
Līgava.
Cerību, iedomu šupās,
Sapņainu smaidu lūpās.
Iedomu sapņiem
Nav skaita.
Tie citas jau pievīla, 
Mīla.
*

"Sievietes dienasgrāmata" * IZMISUMS. 

Tur dziļās aizas malā.
Kur melni kraukļi krauc,
Un cerības ir galā
Un rūgtuma par daudz.
*


"Sievietes dinasgrāmata" * NĀVE.

Lilija balta
Pēdējo pumpuru raisa.
- Es neiešu līdzi
Tev. - Teic Eiridīke.
- Tur, pāri upei
Kā asiņu rētai.
Es neiešu būt 
Pāri Lētai.
Es gribu aizmirst
Sāpes un mīlestību.
Kurš aizmirst, 
Tas mirst.
*

"Sievietes dienasgrāmata"* NOVĒRŠANĀS.

Vakar,
Dedzinot tiltus,
Redzēju 
Pelēku balodi
Lidojam pāri upei.
*

"Sievietes dienasgrāmata" * CERĪBAS.




Ceriņi cerības
Apsola lēti -
Balts, bordo
Un violets.
Viss, ko vien vēlies,
Tev būs
Un vēl nekas
Nav nokavēts.
*

"Sievietes dienasgrāmata" * LAIME.


Šobrīd es zinu -
Laime zied lupīnas ziedu.
Šobrī es zinu,
Rīt - meklēšu citu viet.
*







pirmdiena, 2022. gada 28. februāris

Dzeja. Tiamatas kliedziens.

 


Viņa, kuras miesu 

reiz uzšķērda 

Marduka zobens

Viņa, kuras augums 

radīja debesis un zemi 

mirusī Dieviete  teica

- Man sāp

manas krūtis 

ir saplosītas

un dzemde pāršķelta!

Tūkstošiem gadu!

Cik ilgi tu ļausi

muļķiem un trakajiem

likteni lemt

Cik ilgi iztapsi

pedofiliem, psihopātiem,

slepkavām

cik ilgi turpināsi

gulēt ar deģenerātiem 

un dzemdēt idiotus

Cik ilgi tu

pieļausi, mīlēsi, piedosi

slepkavības, melus, nelietības,

karus, izvarošanas, laupīšanas ...

tu - sieviete, kuru nedzird Dievs

varmākas māte un padauza!

Tūkstošiem gadu?

28.02.2022.


trešdiena, 2022. gada 23. februāris

Dzeja ar masku. MEJA - maska, dzeja, deja. 2021.








Sākot ar izstādi "MEJA - Maska, deja, dzeja" mūsu kopdarbs meklē ceļu pie jums.




„Viena no manām radošajām izpausmēm ir masku darināšana. Pēdējo gadu laikā tapušas vairāk kā 30 maskas, tām piemeklēti un šūti arī tērpi. Katra no maskām ir piedalījusies karnevālā, masku gājienā vai performancē. Kolekcijā ir gan venēciešu, gan tradīciju maskas un pēdējā kaislība - mītiskās maskas.


Sadarbība ar lielisko foto mākslinieci Anitu Saku vienmēr izvēršas auglīga un aizraujoša. Uzrunāju Anitu kopdarbam, kad nolēmu masku un tērpu kolekcijai pievienot fotogrāfijas. Anita foto sesijai izvēlējās Venēcijas tipa maskas. Kopā ar Edgaru, kā modeļi,

uzņēmāmies masku un tērpu iedzīvināšanu. Neraugoties uz masku īpatnību slēpt sejas mīmiku, Anitas radītās fotogrāfijas ir dziļi aizkustinošas, kustībās dzīvīgas, dejas un pārdzīvojuma pilnas. Lai izceltu dažādās sievišķības manifestācijas, nolēmām papildināt katru no tām ar dzejas rindām. Tā tapa šī unikālā masku, dzejas, dejas, aktieriskas saspēles un fotomākslas sintēze. Manā sajūtā maskas ir pārtapšana, izlavīšanās no sava es un uzdrošināšanās ielūkoties apslēptajā. Maska vienlaikus sargā, apgrūtina un izmaina valkātāju. Valkājot maskas mēs visi esam iepazinuši katrs savu „ne es” un apjautuši „īsto es”, ieraudzījuši līdzīgas pārmaiņas līdzcilvēkos. Ne vienmēr tas ir bijis un ir patīkami,

un tomēr katram sabiedrībā eksistējošam fenomenam ir vairāki aspekti. Šoreiz piedāvājam masku kā cilvēka esamības alegorisku manifestāciju – pilnu emocijām, sajūtām, iedomām, ilūzijām, bet skaistu.

Jūsu Sandra Sabīne Jaundaldere” www.sandrasabineart.blogspot.com




ANITA SAKA (1979).

Fotogrāfe, foto kluba „Ogre” dalībniece, vairāku foto personālizstāžu autore, piedalījusies vārākās grupu fotoizstādēs. Vadījusi foto pulciņus Lielvārdē un Ogrē. Anitas fotogrāfijas iekļautas vairākos fotogrāfiju albūmos par Latviju.



„Fotoizstādi veidoju iedziļinoties mākslinieces Sandras Sabīnes Jaundalderes radīto tēlu pasaulē, kas raksturo dažādas sievietes iekšējo kaislību, sajūtu un pārdzīvojumu manifestācijas. Masku raksturus tiecos atklāt, izmantojot rotaļās ar garo un dubulto ekspozīciju – tādas fotogrāfiskās metodes, kurās nejaušība ir instruments, kas ļauj materiālam pašam atklāt tā iekšējo dabu un pārāk neuzspiest realitātes zīmogu. Pārdabiskums ir galvenā masku ideja, tādēļ to fotogrāfiskajā atveidojumā centos ietvert kādas smalkas un trauslas matērijas klātbūtni.

Pateicoties tam, ka pati māksliniece iejutās tēlos un kļuva par masku idejas atveidotāju, darbs ritēja viegli, plūstoši, ar savstarpēju sapratni.

Paldies pašai masku autorei par brīnišķīgo plastiku un modelim Edgaram, kas ļāva izstādē iekļaut arī vīriešu masku atveidus.

Jūsu Anita Saka.”